1200 gadus sena māla poda lauska, ko arheologi atraduši izrakumos Jeruzalemē, pierāda, ka arī tolaik kaķi ir uzvedušies tieši tāpat kā mūsdienu minkas, vēsta populārzinātniskais portāls "Live Science".
Izrakumos Jeruzalemē arheologi uzgājuši māla poda lausku, uz kuras ir skaidri saskatāmi kaķa nagu skrāpējumi. Vēsturnieki pieļauj, ka podnieks svaigi radīto trauku ir izlicis žāvēties saulē, un to par izstaipīšanās virsmu izmantojis kāds garām ejošs vai tuvumā dzīvojošs kaķis. Visādā ziņā šī ir senākā kaķa nedarbu liecība vēsturē.
"Mēs domājam, ka šis kaķis nevis vienkārši gulēja uz trauka, bet gan mīcījies pa to, jo viņa nagi bija izlaisti un atstāja dziļas pēdas māla virsmā," e-pastā "Live Science" saka Šimons Gibsons, Ziemeļkarolīnas Universitātes Šarlotā arheologs, kurš vadīja izrakumus Ciānas kalnā, no kurienes nāk šis atradums. Kaķa nagu pēdas lauskā ievēroja laboratorijas direktore Grethena Kotere, veicot artefaktu izpēti.
Ir vairāki skaidrojumi tam, kāpēc kaķi "mīca mīklu". Mazi kaķēni zīšanas laikā mīca mātes ķermeni, lai stimulētu piena plūsmu. Arī pieauguši kaķi mīcās, kad ir kopā ar kādu, kas viņiem ļauj justies drošībā. Tā ir sajūta, kas palikusi no kaķēna vecuma. Tiek arī uzskatīts, ka ar mīcīšanos kaķi atstāj uz priekšmeta savu smaržu.
Trauks, uz kura bija kaķa pēdas nospiedums, paredzēts šķidrumu uzglabāšanai mājā – ūdenim, vīnam vai olīveļļai –, stāsta Gibsons. To atrada senā dzīvojamā kvartāla vietā netālu no Ciānas kalna virsotnes. Tur arheologi uzgājuši arī citus keramikas izstrādājumus no Abasīdu perioda (no 750. gada līdz 1258. gadam mūsu ērā), kas "kaķa krūzes" fragmentu ļāva datēt aptuveni ar devīto gadsimtu, skaidro Gibsons.
Tas nozīmē, ka šis kaķis dzīvoja Abasīdu kalifāta laikā. Tā bija dinastija, kas padzina iepriekšējos valdniekus Omejādus, lai valdītu pār plašām islāma impērijas teritorijām. Šajā periodā Jeruzaleme atradās musulmaņu pakļautībā, taču, pēc Gibsona domām, tās iedzīvotāji bija arī ebreji un kristieši. Un, protams, kaķi.
Izraēlā ir atrastas kaķu mirstīgās atliekas, kas datētas ar aizvēsturiskiem laikiem, un tām bija īpaša nozīme arī islāma kultūrā Abasīdu periodā, norāda vēsturnieks. Kaķi "ir minēti agrīnā islāma avotos, tostarp hadītu literatūrā, un teikts, ka pravietis Muhameds ļoti mīlēja kaķus," viņš piebilda.
Ciānas kalna izrakumos uz keramikas fragmentiem arheologi konstatēja arī daudz mazu pirkstu nospiedumu, kas, iespējams, piederēja podnieka bērniem, kuriem bieži uzticēja rokturu pievienošanu traukiem.
Pagaidām māla lauska ar kaķa nospiedumu tiek pētīta, un drīzumā tiks nodota Izraēlas varas iestādēm, kas tālāk lems, ko ar to iesākt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
