Latvijas okupācija 1940. gada vasarā lielākoties saistās ar valsts varas struktūru bezierunu kapitulāciju PSRS, padošanos un pat nemēģināšanu pretoties. Tomēr atsevišķi cilvēki protestēja pret gļēvo bezdarbību. Portāla "Delfi" Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrastie dokumenti liecina par Politiskās policijas pārvaldes Kārsavas punkta vadītāja vismaz simbolisko pretošanos Latvijas okupantiem, nenododot savu dienesta ieroci. Bēdīgākais šajā epizodē ir tas, ka viņa dienesta biedri nevis atbalstīja šo soli, bet gan nodeva Latvijas patriotu komunistiem.
1940. gada 23. jūnijā okupācijas vara sāka atbruņot Aizsargu organizācijas biedrus, liekot nodot ieročus. Saskaņā ar jaunās valdības rīkojumu ieroči bija jāatdod trīs dienu laikā. Laukos tas lielākoties notika pagasta valdē, kur procesu uzraudzīja padomju varas pārstāvji. Atsevišķām Aizsargu vienībām organizēti (piemēram, Tērvetes aizsargiem Žaņa Butkus vadībā) vai individuāli izdevās daļu ieroču noslēpt, pēc tam tos izmantojot partizānu cīņās 1941. gada vasarā, kad Sarkanā armija steigā muka no Latvijas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
