Arheologus pārsteidz milzīgs vikingu kapulauks Zviedrijas ziemeļrietumos

Muzeja arheologi plānoja pētīt akmens laikmeta apmetnes izrakumus, taču tā vietā viņi uzdūrās milzīgam vikingu apbedījumu laukam. Šobrīd apzinātas 139 kapu vietas, kurās uzieti dzīvnieku un cilvēku kauli, metāla saktas, keramikas trauki, kremācijas vietas un vikingu laivas formas akmeņu krāvums.

"Mēs esam izpētījuši tikai sešus procentus no apbedījumu vietas," muzeja izplatītajā paziņojumā saka projekta vadītāja Petra Nordina.

Pašvaldība šajā vietā plānoja izbūvēt apļveida krustojumu un ievilkt jaunu ūdensvadu, šos darbus veicot vairākos posmos.

"Veicot sākotnējos izrakumus 2017. gada maijā, mēs atradām piecus apbedījumus uz ugunskura atlieku slāņiem. Tajos bija cilvēku un suņu kaulu fragmenti. Tad sapratām, ka šis ir liels vikingu apbedījums," saka Nordina.

"Problēma ir tā, ka zeme tikusi uzarta un nolīdzināta, lai izveidotu platības ganībām, tāpēc visus slāņus arkli ir sajaukuši kopā un apbedījumos esošos kaulus salauzuši gabalos. Tas nozīmē, ka mums bija cītīgi viss jāliek kopā kā puzle, sākot no ļoti sīkām atliekām. Tomēr mēs izpētījām, kur atradās kremācijas sārti, un, cita starpā, atradām to, ko mēs interpretējam kā kuģa formā veidotu 50 metrus garu akmeņu krāvumu," stāsta Petra Nordina.

Kopumā arheologi atrada trīs lielus kuģa formas akmeņu krāvumus un pilskalnu kuģa formā. Liela daļa apbedījumu, iespējams, atrodas zem jaunākajos laikos uzceltām ēkām.

Izrakumos daudz atrastas suņu mirstīgās atliekas uz maziem, apaļiem kremācijas sārtiem un cilvēku mirstīgās atliekas uz iegareniem kremācijas sārtiem.

"Parasti, veicot izrakumus, jau no paša sākuma ir priekšstats par to, cik liels ir apbedījums, bet šeit, kur kapi ir tik stipri bojāti, uzmanība tiek pievērsta mazāk apbedījumiem, vairāk kremācijas vietām. Mēs vienu teritoriju esam noteikuši kā vietu, kuru cilvēki ir izrakuši un ierīkojuši kā ugunkskura vietu. Citur mēs atradām kvadrātveida bedri ar trim lielām uguns bedrēm un no karstuma saplaisājušu akmeņu slāni. Kapā atradās 17 trauki, cilvēku un dzīvnieku kauli, kā arī atsvari un dzelzs bultu uzgaļi. Mēs uzskatām, ka kvadrātveida bedre ir konstrukcija, kas palīdzēja nodrošināt gaisa plūsmu sārtam virs zemes," viņa saka.

Meklēt kaulus un atrast bedres, kur varētu būt atradušies stāvakmeņi, vai pilskalnu pamatus, ir aizraujoši, taču neticami grūti. "Dažreiz mēs gājām ar metāla detektoru un meklējām vietā, kas, iespējams, varētu būt kaps," stāsta arheologs Anderss Čellins.

Lielāko daļu artefaktu smagi skārusi uguns. Starp atradumiem bija sprādzes, keramika un salocīta arābu sudraba monēta, kas datēta ar 795.–806. gadu mūsu ērā un saskan ar senākajiem apbedījumiem šajā vietā. Atrasti arī putnu, suņu, liellopu un cūku, kā arī cilvēku kauli, jo ugunsapbedīšana bija ļoti izplatīta.

"Pēc mirušo sadedzināšanas tiem virsū uzlika nesadedzinātus dzīvniekus, pirms kapi tika aizbērti. Visizplatītākie dzīvnieku kauli apbedījumos bija liellopu, piemēram, govs kauli, un tas, iespējams, saistās ar ēdiena ziedošanu aizgājējam," stāsta Petra Nordina.

Par apbedījumiem skaidrs – vērsturniekus mulsina cits jautājums: kur šeit apglabātie cilvēki dzīvoja? Iespējams, tuvumā atradās ciems, kas jau agrīnajā vikingu laikmetā kļuva plašāk apdzīvots. Tādējādi šis apbedījums kļūst par svarīgu puzles daļu dzelzs laikmeta izzināšanai šajā apgabalā. Petra Nordina stāsta, ka joprojām ir nav zināms, kur precīzi šis ciems ir bijis, taču ir teorijas par tā atrašanās vietu.

"Cita starpā tiek runāts, ka uz dienvidiem no Varbergas pilsētas vai Galtabekas ostā vikingu laikmetā varētu būt atradies tirdzniecības punkts. Vai ciems atradās Tvokeras upes grīvā vai netālu no apbedījumu vietas? Mēs nezinām. Bet ir aizraujoši iztēloties, ko rādīs nākotne," viņa saka.