Pirms 85 gadiem, 1939. gada 15. oktobrī, tika ieslēgts pirmais Ķeguma Valsts elektrostacijas jeb Ķeguma HES hidroagregāts, liekot pamatus vienotai Latvijas energoapgādes sistēmai. Tomēr jau drīz vien Kārļa Ulmaņa valdības izlolotais megaprojekts cieta no divām okupācijas varām un tā arī nepaspēja kļūt par neatkarīgās Latvijas saimniecības dzinuli. Portāls "Delfi" atskatās, kā radās ideja par Ķeguma spēkstaciju, kā HES tapa, kā tā mainīja Ķeguma apkaimi un kādas pēdas Latvijā ir atstājuši zviedru inženieri, kuri Ķegumā dzīvoja gandrīz četrus gadus.
1932. gada 22. oktobrī Latvijas valdība noslēdza līgumu ar ASV uzņēmumu "The Foundation Company" par projekta izveidošanu Daugavas ūdensspēka izmantošanai, kā arī par pirmās spēkstacijas būvdarbu izpildīšanu un finansēšanu, pētījumā "Latvijas saimniecības vēsture" raksta tautsaimnieks un vēsturnieks Arnolds Aizsilnieks. Pamatojoties uz šī uzņēmuma pētījumiem, Ministru kabinets 1933. gada 10. janvārī nolēma, ka jaunā Daugavas spēkstacija ceļama pie Ķeguma. Lēstās spēkstacijas būvdarbu izmaksas bija aptuveni 30 miljoni latu, ieskaitot vadu līniju uz Rīgu un transformatoru apakšstacijas. Tomēr ASV kompānijai neizdevās atrast būvniecībai nepieciešamo kredītu, kā to paredzēja līgums, un darbi apstājās.
Zviedru inženieri, latviešu strādnieki
Pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada apvērsuma darbi pie Ķeguma spēkstacijas sākās ar jaunu sparu, milzīgo projektu padarot par vienu no nācijas lepnuma simboliem. 1936. gada 4. augustā Ministru kabinetā tika pieņemts "Likums par Ķeguma spēka stacijas būvi", tajā teikts, ka būvdarbus realizēs "Svenska Entreprenad A. B." ("Sentab") Stokholmā un "A. B. Elektro Invest" Vesterosā. Saskaņā ar līgumu darbs bija jāpabeidz līdz 1939. gada 30. novembrim. 1937. gada 2. maijā tika likts Ķeguma Valsts elektrostacijas pamatakmens, un darbi varēja sākties.
Valmierietis Kārlis Dumbrājs (1918–2019), kurš Rīgā tehnikumā apguva stiprās strāvas mehāniķa amatu, 18 gadu vecumā devās strādāt uz Ķeguma HES, kur montēja ģeneratorus. Viņa atmiņas par darbu Ķeguma HES glabājas Enerģētikas muzejā. "Uz Ķegumu brauca strādnieki no visas Latvijas. Tur strādāja tūkstošiem cilvēku, viss taču bija roku darbs. Mums labi maksāja, un lielākais prieks bija redzēt, kā tas viss notiek," stāsta Dumbrājs.
Ķeguma HES būvniecībā piedalījās aptuveni 4000
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
