Vai jūs esat kādreiz domājuši, kas notiktu, ja Latvijas iedzīvotāji sekotu dziesmā "Nevis slinkojot un pūstot" izteiktajam vēlējumam un ikviens zemē sētu vienu graudu veselu? Vai tiešām ievāktā raža būtu tik liela, ka neviens nespētu izskaitīt zelta kviešu krājumu? Lai arī dziesmas parasti vairāk tiek uztvertas kā metaforas, portāls "Delfi" tomēr nolēma noskaidrot, pie kādas ražas mēs tiktu, ja ikviens zemē sētu vienu kviešu graudu.
Vispirms par pašu dziesmu "Nevis slinkojot un pūstot". Patiesībā tās pamatā ir ap 1830. gadu sarakstīts čehu autora Františeka Ladislava Čelakovska dzejolis "Ne liekuļotā centībā guļot", kuru 1859. gadā latviskoja Juris Alunāns. Latviešu valodā tas tika izdots rakstu krājumā "Sēta, Daba, Pasaule". Sākumā pie dzejoļa netika minēts, kas ir tā autors. Savukārt 1868. gadā, kad iznāca Alunāna krājums "Dziesmiņas" jaunā, paplašinātā izdevumā, dzejolim bija pierakstīts klāt: "Dziesma no čehu valodas ņemta." To, ka "Nevis slinkojot un pūstot" patiesībā ir atdzejots Čelakovska darbs, 20. gadsimta sākumā, sazinoties ar čehu kolēģiem, noskaidroja literatūrzinātnieks Alfrēds Goba.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
