Pirms nepilna gada daudziem mistēriju un aviācijas vēstures cienītājiem kaut kas vēderā apmeta kūleni. Vai tiešām beidzot atrasta amerikāņu aviācijas ikonas Amēlijas Ērhartas 1937. gadā avarējusī lidmašīna? Kompānijas "Deep Sea Vision" sonāri liecināja – kaut kas lidmašīnas formu ļoti atgādinošs tiešām dus Klusā okeāna dzelmē apgabalā, kur varētu būt avarējusi Ērharta. Taču nu šīm cerībām spārni aplauzti, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Kas ir šis veidojums, kas pēc skata tiešām līdzīgs korpusam ar spārniem? Nu ir skaidrs, ka tā nav Ērhartas "Lockheed Model 10E Electra", bet gan zemūdens iežu veidojums. Nevarētu teikt, ka "Deep Sea Vision" nepielika pūles – izmantojot modernu attālināti vadāmu zemūdens aparātu, kompānija 2023. gada otrajā pusē apsekoja vairāk nekā 13 tūkstošus kvadrātkilometru jeb vairāk nekā piekto daļu Latvijas platības.
Ja sonāra uzrādītais veidojums tiešām būtu izrādījies Ērhartas lidmašīna, tad apstiprinātos viena no vairākām versijām par Ērhartas likteni – lidmašīnai beigusies degviela un tā iegāzusies okeānā. Citas versijas vēsta, ka Ērharta un viņas navigators Freds Nūnans veikuši avārijas nosēšanos, taču izdzīvojuši un nokļuvuši Japānas armijas gūstā. Savukārt cita populāra versija vēsta, ka aviatori piezemējušies Nikumaroro salā, taču nekādi "robinsoni" no viņiem nav iznākuši, un Ērharta ar Nūnanu drīz gājuši bojā.
Pēc 11 mēnešus ilgušas analīzes "gaidīšana beidzot ir galā, un diemžēl varam apstiprināt, ka šis objekts nav Amēlijas "Electra 10E", bet gan dabisks veidojums", kompānija paziņojusi savā "Instagram" profilā. Ierakstā piebilsts, ka aizvien nav atrasti nekādi lietiskie pierādījumi, kas atklātu Ērhartas likteni. "Sižets kļūst arvien sarežģītāks," rezumē "Deep Sea Vision" pārstāvji.
Jāatzīst, ka kompānija janvārī nemaz neapgalvoja, ka atrasta Ērhartas lidmašīna, un ilgi iekšējās debatēs spriests, vai sonāra attēlus publiskot. Kā ASV sabiedriskajai raidorganizācijai NPR janvārī atklāja "Deep Sea Vision" izpilddirektors Tonijs Romeo, vairāki faktori tomēr likuši lemt par labu attēlu publiskošanai. "Veidojuma astes daļas forma un izmērs ļoti atgādināja Ērhartas lidmašīnu. Turklāt sonāra dati liecina, ka šis veidojums ir ar ļoti gludu virsmu." Proti, tas vedināja domāt par cilvēku radītu objektu, ne dabisku iežu veidojumu.
Tomēr par spīti optimismam komanda šo atklājumu nesvinēja un neatvēra 1937. gada viskija pudeli, kas bija pieglabāta gadījumam, ja būs pilnīga pārliecība par lidmašīnas atlūzu atrašanu. "Nekas vēl nav oficiāli, tāpēc pudeli neatvērām," toreiz apliecināja Romeo.
Piesardzība attaisnojās. Novembrī ar sonāru iegūstot augstākas izšķirtspējas attēlu, komanda nu varēja apstiprināt – tā nav lidmašīna. Protams, tā bijusi liela vilšanās. Romeo sarunā ar raidorganizāciju CNN atzina, ka daba izspēlējusi nežēlīgu joku. "Gandrīz vai šķiet, ka kāds speciāli akmeņus sakārtojis šādā veidā, lai izāzētu tos, kuri meklē Ērhartas lidmašīnas atliekas."
No vienas puses tiešām vilšanās. No otras – noslēpums ir vilinošs tikai tik ilgi, kamēr tas aizvien ir noslēpums. Varbūt Ērhartas lidmašīnas vraka meklētājiem pats process sagādā lielāku prieku nekā rezultāts? Katrā gadījumā "Deep Sea Vision" turpina skenēt okeāna dibenu, un līdz šim brīdim pārbaudīti jau gandrīz 20 tūkstoši kvadrātkilometru.
Par to, ka aizvien dažiem entuziastiem Ērhartas liktenis neliek mieru, vairāk vari lasīt rakstā par Ričardu Gilespiju. Viņš pārliecinoši apgalvo, ka zinot šīs mīklas atrisinājumu. Viņu labprāt uzklausa, iztaujā, izdod viņa grāmatas un uzņem dokumentālās filmas, taču ar gavilēm un ovācijām vēl īsti nesveic. Jo nav jau par ko – neapgāžamu pierādījumu kā nav, tā nav.