Latviešu karavīru asiņainie Ziemassvētki Kurzemē – 80 gadi kopš Trešās Kurzemes lielkaujas

Pirms 80 gadiem, 1944. gada nogalē, 2. pasaules kara fronte sadalīja Latviju divās daļās – Kurzemē turējās nacistiskās Vācijas spēki, savukārt pārējo valsts teritoriju bija okupējusi Sarkanā armija. Vācijas armijas grupa "Ziemeļi", salīdzinoši viegli atkāpjoties no Ļeņingradas frontes, nebija piedzīvojusi sagrāvi kā citas vācu armijas Austrumu frontē, un 1944. gada rudenī tā nostiprinājās Kurzemē, jo pretinieki bija aizšķērsojuši atkāpšanās ceļu uz Vāciju. Sarkanajai armijai tobrīd galvenais mērķis bija Berlīne, savukārt uzbrukumi "Kurzemes katlam", kā to dēvēja padomju propaganda, bija otršķirīgi. Padomju spēku uzdevums bija bloķēt vāciešus Kurzemē un neļaut tiem pa Baltijas jūru pārsviest vienības uz Vāciju.

Lai pārrautu vācu aizsardzību, Sarkanā armija uzsāka vairākas lielas operācijas, kuras vācu puse devēja par lielkaujām, tomēr līdz pat kapitulācijai 1945. gada 9. maijā Kurzemes fronti pārraut neizdevās. Kurzemes vācu spēku rindās tobrīd bija arī Latviešu leģiona 19. divīzija, kas atradās frontes sektorā pie Lestenes un Džūkstes, kā arī citas latviešu vienības.

Kā norāda vēsturnieks, Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, reljefa īpatnību dēļ frontes sektors starp Irlavu, Slampi, Dobeli un Zebrus ezeru bija vienīgais, kur Sarkanā armija varēja izmantot tankus.