Gadu tūkstošus senajam "spoku ratam" bijusi pavisam cita loma, apgalvo arheologi

Šīs būves pirmssākumi ir aptuveni trīs tūkstošus gadu pirms mūsu ēras. To veido vairāk nekā 42 tūkstoši daļēji apstrādātu akmens bluķu, kas izkārtoti koncentriskos apļos, bet vidū ir nepilnus piecus metrus augsts akmeņu krāvums. Lielākā akmens apļa diametrs ir 160 metri. Tuvā apkaimē atrodami arī apbedījumi un citas struktūras.

Arābi to dēvēja par "Rujm el-Hiri", ebreji – par "Gilgal Refa’im". Mūsdienās izmanto seno formu adaptāciju ivritā un to sauc par "Rogem Hiri". Taču varam arī turpināt to dēvēt par "spoku ratu". Skan interesanti, kāpēc gan ne?

Izrakumos šajā senajā celtnē nav atrasts daudz senlietu, tāpēc pētnieki ir visai skeptiski par versiju, ka te cilvēki mituši regulāri vai arī ka šī būve reiz bijusi sava veida aizsargpozīcija pret uzbrukumiem. Visdrīzāk tai tomēr bija rituāla nozīme. Viena no populārajām versijām bija, ka celtne būvēta saskaņā ar debess ķermeņu izvietojumu, līdzīgi kā vairāki senie megalīti. Zināmākā noteikti ir Stounhendža.

Lūk, saskaņā ar vairāku pētnieku grupu hipotēzēm, arī šī vieta Golānas augstienēs reiz izmantota kā ceremoniju vieta gada īsākajā un garākajā dienā jeb saulgriežos. Tika uzskatīts, ka 3000. gadā pirms mūsu ēras – laikā, kad tapa šī būve –, pirmie saules stari zīmīgajos datumos iespīdēja tieši pa ziemeļaustrumu virzienā esošajiem vārtiem. Vēl citi domā, ka tā kalpojusi kā sens kalendārs – ekvinokciju laikā jeb tajā laikā, kad diena un nakts ir vienāda garuma, saules stariem jāizspīd tieši starp diviem piecus metrus atstatumā vienam no otra noliktiem bluķiem būves austrumu malā. Šādas un līdzīgas interpretācijas, mēģinot ar Saules ritējumu pār debesjumu asaistīt dažādus šis celtnes akmeņus un veidojumus, nav mazums. Taču nu Telavivas Universitātes un Benguriona Universitātes zinātnieki apšaubījuši "spoku rata" astronomisko nozīmi.

Kombinējot vairākas metodes – ģeomagnētisko analīzi, tektonisko rekonstrukciju (modelējot zemes virsmas fiziskās izmaiņas laika gaitā), ģeoloģisko veidojumu analīzi satelītuzņēmumos –, pētnieki secināja, ka šo gadu tūkstošu laikā "spoku rats" pagriezies un "aizripojis" vairākus desmitus metru no savas sākotnējās pozīcijas. Citiem vārdiem sakot – šī apļa vārti vienmēr nebija pavērsti tieši pret to pašu debespusi, kur šodien. Un tādējādi interpretācija par noteiktu būves elementu sakritību ar zvaigznēm vai Saules ritējumu zaudē jēgu. Kaut par šīs celtnes pirmssākumiem tipiski uzskata trešo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, jaunā darba autori spriež, ka pirmie elementi varētu būt tapuši vēl par pusotru gadu tūkstoti senāk, bet vēlāk tā papildināta un pārbūvēta.

"Daudzi arheoloģiski veidojumi šajā reģionā izmantoti vēl ilgi pēc to uzbūvēšanas. Tostarp papildināti ar jauniem elementiem," raksta darba autori un norāda, ka "Rujm el-Hiri" ir viens no šādiem piemēriem. Viņi arī cer, ka mākslīgā intelekta rīki palīdzēs aerofotogrāfijās un satelītuzņēmumos identificēt citus šādus veidojumus reģionā, kas no zemes vai ar neapbruņotu aci varbūt nav redzami, jo tos sedz veģetācija vai tie ir erodējuši līdz nepazīšanai. Šāda pieeja nesen jau pierādīja savu lietderību, kad ar apmācītu mākslīgā intelekta rīku Naskas tuksnesī atrada vēl papildu 300 ģeoglifus.

Kas attiecas uz "spoku ratu" Golānas augstienēs, arī versija par to, ka šī būve nekādi nebija saistīta ar astronomiju, gan vēl jāuzskata tikai par vienu no interpretācijām, nevis vienīgo pareizo. Vairums gan piekrīt, ka būvei ir ceremoniāla "misija", pat ja šīs ceremonijas nav tieši saistītas ar astronomiskiem objektiem.