Kā jau daudzas senas celtnes, arī Sforcu pils Milānā ir daudzu leģendu apvīta. Tostarp renesanses ģēnija Leonardo da Vinči skices liecināja, ka zem pils izbūvētas slepenas ejas. Nu Milānas Politehniskā universitāte ar lāzerskenēšanu un GPR radaru izpētījusi pils teritoriju un secinājusi – tā tiešām ir taisnība, vēstīts universitātes vietnē.
Nocietinātas pils būve šajā vietā sākotnēji veikta pēc Galeaco Otrā Viskonti rīkojuma laikā no 1358. līdz 1370. gadam. Viņa pēcteči Džans Galeaco, Džovanni Marija un Filipo Marija Viskonti to laika gaitā paplašināja. Taču šo Viskonti dzimtas rezidenci 1447. gadā nopostīja. Dažus gadus vēlāk, 1450. gadā, Frančesko Sforca uzdeva pili rekonstruēt un padarīja to par savu galveno rezidenci. No viņa vārda arī cēlies pils mūsdienās lietotais nosaukums.
Vēlākie Sforcu dzimtas pārstāvji nolīguši daudzus pazīstamus tā laika māksliniekus pili dekorēšanas darbiem. Tostarp arī Leonardo da Vinči, kuram bija uzdots izgatavot freskas vairākās no pils istabām. Taču viņa mākslinieka talants nav vienīgais, kas saista Leonardo ar Sforcu pili. Ir zināms arī par viņa skicēm, kas liecināja – zem pils un tās teritorijas ir pazemes ejas. Taču ilgu laiku tā ari bija vien kārtējā no leģendām par šo skaisto arhitektūras pieminekli. Līdz šim brīdim.
Doktora disertācijas ietvaros veiktā pētījumā Milānas Politehniskās universitātes komanda pils teritoriju skenēja ar lāzerskeneriem un GPR radaru (ground penetrating radar), kas spēj bez izrakumu veikšanas atklāt acij nesaskatāmas pazemes struktūras.
Viens no tuneļiem, par kura atklāšanu pētnieki ir priecīgi, savieno pili ar netālu esošo Milānas Svētās Žēlastības Marijas bazilika. Pa gaisa līniju attālums starp abām būvēm ir nepilni 700 metri. Tieši šis tunelis ilgi bijis leģendu centrā. Vēsturiski avoti liecina, ka Milānas hercogs Ludoviko il Moro pavēlējis izbūvēt šo tuneli, lai neviena nemanīts varētu apmeklēt baziliku, kur apglabāta viņa mīļotā sieva Beatrise d’Este, kas mira dzemdību laikā.
Tuneļu griesti ir vien nepilna pusmetra dziļumā. Ar ģeoradara datiem pētnieki grib rekonstruēt precīzu pils pazemes struktūru 3D modeli jeb "digitālo dvīni", kas ļautu "izstaigāt" visas acij apslēptās, jau zināmās un vēl nezināmās pazemes ejas un nišas. Vēsturnieki spriež, ka daļa no tām, kas attēlotas Leonardo da Vinči skicēs, bija paredzētas militāriem nolūkiem – slēptai karavīru pārvietošanai no vienas vietas uz citu.
"Šī pils nav tikai vēstures piemineklis. Tā ir neizstāstītu stāstu krātuve, kuri katrs gaida savu kārtu. Ikviens akmens slānis te glabā vēstis par pils kādreizējiem iemītniekiem," izdevumam "The Independent" uzsver darba autori, kas tādējādi cer "pils stāstu uzturēt dzīvu" un ieinteresēt gan Milānas iedzīvotājus, gan pilsētas viesus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
