Konstantīna Frīda hobijs ir senlietu meklēšana ar metāla detektoru. Un viņa 2023. gada atradums ir tāda veiksme, kas reti kuram šī vaļasprieka entuziastam dzīves laikā uzsmaidījusi. Par to priecīgi arī arheologi – 1600 gadus senai romiešu slēdzenei Eiropā analoga nav, vēsta paziņojums Vestfālenes-Lipes reģiona asociācijas vietnē.
Pēc dizaina un iekšējā mehānisma līdzīgas slēdzenes trešajā un ceturtajā mūsu ēras gadsimtā romiešu amatnieki darināja un par tādām arheologi zina. Taču šī ir īpaša gan ar izmantoto materiālu – zeltu –, gan savu izmēru. Proti, tā ir niecīga. Slēdzenes cilindra diametrs ir vien 1,2 centimetri, un tā ir izcils apliecinājums tā laika amatnieku prasmēm.
"Es nespēju noticēt tam, kas atrodas manā rokā. Romiešu slēdzenes tipiski ir daudz lielākas un izgatavotas no misiņa un dzelzs," asociācijas vietnē citēts atradējs.
Frīds atrada tikai pašu cilindru. Slēdzenes atslēga ir zudusi, tāpat arī no posmiem izveidotā skava, kas funkcionēja tāpat kā skavas mūsdienu piekaramajām slēdzenēm.
Pilnais komplekts izskatījies šāds. Attēlā redzama lielāka ekspertu izgatavota kopija.
Šādas slēdzenes izmantoja, lai no nadzīgajiem un ziņkārīgajiem pasargātu lādēs noglabātas vērtīgas lietas. Ņemot vērā šīs slēdzenes izmēru, tā, visticamāk, bijusi kādas dārglietu lādītes "sargs".
Lai ielūkotos cilindra iekšienē, pētnieki ņēma palīgā specializētu datortomogrāfijas iekārtu, kas rentgenstarojuma vietā izmanto neitronu plūsmu un ļauj "caurskatīt" blīvu materiālu, piemēram, zeltu. Secināts, ka slēdzenes mehānisms ir visai labi saglabājies – iekšā redzama gan pamata plāksne, gan vadula, gan vadošā sliede, gan atspere un aizbīdnis. Redzami arī mehāniski bojājumi. "Kāds acīmredzami tur ķimerējies. Iespējams, lai slēdzeni atmūķētu vai lai no atslēgas cauruma izķeksētu kaut ko, kas to aizsprosto," spriež Frīds.
Par pamatu ņemot datortomogrāfijā fiksēto, pētnieki izstrādāja slēdzenes 3D modeli un pēc tam rekonstruēja vairākkārt lielāku kopiju, izmantojot misiņu un dzelzi. "Šis atradums apliecina, cik augstā līmenī bijušas amatnieku prasmes Romas impērijas provincēs," spriež Vestfālenes-Lipes reģiona asociācijā par kultūras jautājumiem atbildīgā Barbara Rušhofa-Parcingere.
Pagaidām šim atradumam analoga Eiropā nav, tas ir unikāls. Taču visai iespējams, ka šādas smalkas slēdzenītes amatnieki izgatavojuši ne vienu vien, vienkārši līdz šim nav bijuši tik veiksmīgi atradumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
