Šis nav pirmais tā dēvētais dāņu dārgums, kas atrasts pie Stevnsa klintīm. Taču, iespējams, viens no vissmieklīgākajiem, jo nez kāpēc, bet vēmekļi cilvēkus mēdz uzjautrināt. Īpaši, ja tie nonāk ziņu virsrakstos. Taču šim 66 miljonus gadu senajam eksemplāram, protams, ir arī liela zinātniskā vērtība.
Tā, lūk, nupat pasaule uzzinājusi par jaunāko tā dēvēto "Danekræ" – ar šo terminu apzīmē Dānijā atrastus ģeoloģiskus, botāniskus un zooloģiskus objektus, kam ir unikāla zinātniska vērtība. Šobrīd jau vairāk nekā 1000 objektu izpelnījušies "Danekræ" godu – gan dzīvnieku skeleti, kas saglabājušies no pēdējā ledus laikmeta, gan meteorīti, unikāli minerāli un arī lieliski saglabājušās fosilijas. Saskaņā ar likumu visi šie objekti pieder valstij. Atradējam jebkas, kas potenciāli var pretendēt uz ierindošanu starp "Danekræ" objektiem, jānodod Dānijas Dabas vēstures muzejam vai citam valsts mērogā atzītam dabas vēstures muzejam.
Stevnsa klintis, kur fosiliju meklētājs Pēters Benike uzgāja šo 66 miljonus gadu seno fosiliju, pašas par sevi ir īsts dabas brīnums – tās ierindotas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Stevnsa klintis ir aptuveni 15 kilometrus garas un apmēram 40 metrus augstas krīta klintis Zēlandes salā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
