Mūsu ēras 7. gadsimtā tur, kur šobrīd atrodas pavisam neliels ciematiņš Nīderlandē, daļa sabiedrības nebija pārāk lielā sajūsmā par kristietības izplatīšanos reģionā un cītīgi ziedoja pagānu dieviem. Par to liecina seno vērtslietu meklētāju uziets lērums tā dēvētās "velna naudas", vēsta izdevumā "Medieval Archaeology" publicēts pētījums.
Amatieri, kas meklē monētas un citas vēstures liecības ar metāla detektoriem, šo laika gaitā zemes slāņu apslēpto dārgumu krājumu uzgāja jau 2020. un 2021. gadā ciematiņā aptuveni 130 kilometrus no Amsterdamas. Par to uzreiz ziņots vietējām varas iestādēm. Tās savukārt vērsās pie arheologiem, koordinējot izrakumus un atradumu novērtēšanu.
Šis reģions reiz bija nedaudz uz ziemeļiem no Lejasģermānijas limēm – Romas impērijas izbūvēta militāro būvju kompleksa, kas nošķīra Ģermāniju no romiešu pārvaldītās Lejasģermānijas provinces. Tā uzskatīta par sakšu teritoriju, kaut vietējie sevi, visticamāk, par sakšiem nesauca. "Drīzāk tas ir termins, ko lietoja pārējie, runājot par pagāniem kā grupu," vietnei "Live Science" stāsta izrakumu vadītājs, arheologs Jans Vilems de Korts.
Kas tad liecina, ka šī ir "velna nauda", un ko tas vispār nozīmē? Atradumu vērtība mūsdienu valūtā vēl nav aprēķināta, taču skaidrs, ka tā ir liela. Uzietas vairāk nekā 100 dažādas zelta un sudraba monētas, no kurām dažas ir ļoti retas. Tāpat atrastas dārglietas – kuloni, auskari –, un sudrabs, kura vērtību kā valūtai noteica pēc svara. Ģeoķīmiskā analīze liecina, ka līdzās puvuši arī kauli, vedinot domāt uz dzīvnieku upurēšanu. Ap šo vietu atrasti padziļinājumi, kur savulaik bija ierakti stabi virzienā uz austrumiem un rietumiem. De Korts norāda, ka dārgumi te noglabāti nevis visi uzreiz, bet pakāpeniski. Viņaprāt, tā bijusi kulta vieta, kur nesti ziedojumi pagānu dieviem. Nav zināms, kuriem tieši. Iespējams, Vodanam, kas ir oriģinālā ģermāņu versija mums plašāk zināmajam Odinam skandināvu mitoloģijā.
De Korts vietnei "Live Science" skaidro, ka šādas ziedojumu vietas konkrētajā laika posmā Ģermānijā bijušas samērā izplatītas, bet agrīnie kristietības misionāri par tām, protams, diez ko priecīgi nebija un dēvēja to par "velna naudu". Devītajā gadsimtā rakstītā tekstā, ko izmantoja pagānu kristīšanai, minēta atteikšanās no Vodana un citiem pagānu dieviem, kā arī apņemšanās neziedot "diobolgeldæ" jeb "velna zeltu".
Ņemot vērā ap kulta vietu reiz ierakto stabu izkārtojumu uz austrumiem un rietumiem, iespējams, ka ziedojumi te atstāti pavasara un rudens ekvinokcijās saullēktos un saulrietos. Viens no lūgumiem, ko tā laika cilvēki būtu prasījuši dieviem, ir labs ražas gads. Kā uzskata darba autori, kristietības izplešanās uz ziemeļiem un uz austrumiem no franku teritorijām varētu būt tas iemesls, kas licis pagāniem vēl cītīgāk pievērsties ziedojumiem un savas ticības piekopšanai. Tiesa, šī vieta ap mūsu ēras 700. gadu jau pamesta, kas ir krietni pirms laika, kad reģionā nostiprinājās kristietība. Iespējams, vietējā elite jau laikus bija pārgājusi jaunajā ticībā vai arī vienkārši vēlējās distancēties no publiskas pagānisko tradīciju piekopšanas.
2018. gadā Vācijā arheoloģiskajos izrakumos atrasts neliels sudraba amulets, izrādās, ir daudz vērtīgāks, nekā šķitis sākotnēji. Pēc vairākiem gadiem ar moderno tehnoloģiju palīdzību izdevies atšifrēt tā saturu, un tas atklāj būtiskus jaunumus par kristietības izplatību Eiropā mūsu ēras pirmajos gadsimtos, liecina paziņojums Leibnica Arheoloģijas centra (Mainca, Vācija) vietnē.
Apmēram 1800 gadus senos apbedījumos netālu no mūsdienu Frankfurtes arheologi uzgāja aptuveni 35 līdz 45 gadus veca vīrieša mirstīgās atliekas. Viņš miris laika posmā starp mūsu ēras 230. un 270. gadu. Vīrietim zem zoda atrasts mazs sudraba amulets. Aptuveni 3,5 centimetrus lielo amuletu vīrietis, visticamāk, dzīves laikā nēsājis iekārtu kaklā. Amulets nebija vienkārši greznumlieta bez satura – tajā atradās sarullēta sudraba folija ar tekstu uz tās. Taču to izlasīt uzreiz nebija iespējams. Pētnieki neuzdrošinājās folijas vīstoklīti atritināt – trauslā vēstures liecība šī procesa laikā neatgriezeniski tiktu sabojāta. Bija jāizmēģina citas pētniecības metodes.
Lasi visu rakstu, klikšķinot šeit.
Katrā gadījumā tik labi saglabājušos kulta vietu atrašana mūsdienās ir samērā liels retums. Daudzām trūkst tādu elementu, kas ļautu izprast plašāku kontekstu un šo vietu praktisko un kulturālo nozīmi. Hezingenes tuvumā atrastā ziedojumu vieta sniedz reti skaidru ieskatu šī reģiona reliģiskajā dzīvē agrīnajos viduslaikos.
Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Medieval Archaeology".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
