Pēdējo reizi ko tik karalisku atrada pirms 100 gadiem – kapenes Ēģiptē iepriecina arheologus
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kopš 1922. gada, kad tika atrasts plašākā sabiedrībā vislabāk zināmā Senās Ēģiptes valdnieka Tutanhamona kaps, neviena jauna faraona apbedījuma vieta uzieta nebija. Nu pētnieki ir gandrīz droši, ka 2022. gadā atraktās kapenes bijušas faraona Tutmosa II mūža mājas. "Tas ir sevišķs moments eģiptoloģijā," BBC citē Ēģiptes tūrisma un senlietu ministru Šerifu Fataju. Tiesa, ir arī skeptiķi, kurus pagaidu pierādījumi nepārliecina.

Tutmoss II bija pēdējais no Senās Ēģiptes valdnieku 18. dinastijas, kura kapenes vēl nebija uzietas. Britu-ēģiptiešu zinātnieku komanda 2022. gadā tās uzgāja uz rietumiem no Valdnieku ielejas. Paša Tutmosa II mumificētais ķermenis tur nebija – viņa mūmiju uzgāja jau 19. gadsimtā. Jaunatklātās kapenes bija gandrīz tukšas. "To saturs bija aizvākts, bet kapenes nebija izlaupītas," vietnei "Live Science" e-pastā skaidro Kembridžas Universitātes eģiptologs Pīrss Literlends, kurš bija viens no kapeņu atradējiem. Arheologi atraduši liecības, ka kapenes īsi pēc Tutmosa II apbedīšanas applūdušas, tāpēc arī gan pats faraona ķermenis, gan vērtslietas pārvietotas.

Kapenes ir 29 metrus garas. Mūmijas kambaris bija nepilnus piecus metrus garš un plats. "Ir iespējams, ka kaut kur netālu ir vēl kādas pagaidām neatklātas kapenes, uz kurieni pārvietoti objekti pēc plūdiem," spriež Literlends.

Ņemot vērā kapeņu atrašanās vietu, sākotnēji pētnieki domāja, ka tās saistītas ar valdnieku kārtas sievietēm, kuru apbedījumi atrasti šajā izrakumu apgabalā, nevis faraoniem. Taču mūmijas kambarī uzietais liecināja ko citu.

"Daļa griestu aizvien bija neskarti. Zili krāsoti ar dzelteniem zvaigžņu zīmējumiem. Šādi rotājumi bija tikai valdnieku kapenēs," skaidro Literlends. Tāpat arī uzieti vizuāli motīvi no reliģiska teksta, ko parasti saista tikai ar valdniekiem.

Viņš atzīst, ka pirmo reizi spert savu kāju kapenēs, kas nav atvērtas tūkstošiem gadu, ir neatkārtojama un neaprakstāma pieredze. Jo īpaši tad, ja iekšā atklātais ir kas negaidīts. "Emocionāli tā ir ļoti turbulenta pieredze," bilst pētnieks.

Atrast kapenes nebija viegli. Uz apbedīšanas kambari veda garas kāpnes un garš koridors. Tikt tam cauri prasīja ilgu laiku, jo eju bija bloķējuši plūdu sanestie gruveši, kā arī vietām bija iebrukuši griesti. "Tikai izrāpojot cauri 10 metrus garam tunelim un izlienot caur šauru, nepilnu pusmetru platu atveri, varējām iekļūt kambarī," stāsta Literlends.

Pēdējo reizi ko tik karalisku atrada pirms 100 gadiem – kapenes Ēģiptē iepriecina arheologus
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Klaustrofobijas māktiem arheologiem te nebūtu ko darīt.

Kad sākušies gruvešu aizvākšanas darbi, arheologi gaidījuši zem iebrukušās daļas drupām uziet mūmiju, taču kaps izrādījās iztukšots. Kā vēlāk noskaidrojās, applūšanas dēļ. Rūpīgi šķirojot drupas, atklāti arī keramikas trauku fragmenti uz kuriem bija Tutmosa II vārds. Viņa komanda uzskata, ka trauki varētu būt nomesti un saplīsuši kapeņu satura pārvietošanas laikā. "Un labi vien ir, jo tieši tā mēs atklājām, kā kaps tas ir."

Par Tutmosa II valdīšanas laiku nekas daudz nav zināms. Viņš visbiežāk tiek minēts saistībā ar valdnieci Hatšepsutu, kas nāca pie varas pēc Tutmosa II nāves. Zīmīgi, ka Tutmoss II bija ne tikai Hatšepsutas pusbrālis, bet arī bija apņēmis viņu par sievu. Hatšepsuta bija viena no ietekmīgākajām Senās Ēģiptes valdniecēm, arī viena no nedaudzajām sievietēm, kas bija valdnieces, nevis līdzvaldnieces un "piedēkļi" faraonam vīrietim.

Nav pat precīzu datu par to, cik ilgi Tutmoss II valdījis. Daļa avotu liecina, ka tikai piecus gadus, bet citi eģiptologi spriež, ka ilgāk nekā 10. Piemēram, Metropolitēna Mākslas muzeja Ņujorkā eksperti lēš, ka Tutmoss II valdījis apmēram 13 gadus – no 1492. gada līdz 1479. gadam pirms mūsu ēras. Dažas vēstures liecības, kas saglabājušās par Tutmosa II darbiem, liecina – viņa laikā apspiesta sacelšanās Nūbijā, mūsdienu Ēģiptes dienvidu un Sudānas ziemeļu teritorijās. Tāpat viņa karaspēks devies reidos pat līdz mūsdienu Sīrijas teritorijai.

Tiesa, ne visi piekrīt Literlenda komandas secinājumam, ka atrastais ir Tutmosa II kaps. Britu Kolumbijas Universitātes eģiptoloģijas profesors Tomass Šneiders uzskata, ka pierādījumu šiem apgalvojumiem vēl ir par maz. "Esmu par to ļoti skeptisks. Man jāredz vairāk pierādījumu, lai varētu atbalstīt kapa saistību ar Tutmosu II." Viņa galvenais pretarguments ir apbedījuma atrašanās vieta ārpus Valdnieku ielejas, kur tuvumā nav neviena cita faraona apbedījumu. Ir vairāki apbedījumi, kas pretendē uz saistību ar Tutmosu II, un tie visi atrodas Valdnieku ielejas teritorijā, kas arī esot ticamākā vieta, kur meklēt īsto Tutmosa II kapu, uzskata Šneiders.

Citi kolēģi tomēr Šneidera viedokli neatbalsta. Piemēram, Bristoles Universitātes eģiptologs Aidans Dodsons uzskata, ka šis pavisam noteikti ir Tutmosa II kaps. 2022. gadā tas šķita tikai ticami, bet pēc nupat paziņotā par atrastajām trauku atlūzām "tas šķiet gandrīz droši".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!