Latvijas armijas un leģiona pulkvedim Vilim Janumam Ogrē iecerētais piemineklis pēdējo nedēļu laikā izraisījis polemiku starp vēsturniekiem, politiķiem un likumsargiem. Distancējoties no diskusijām par pieminekļa un tā detaļu atbilstību likuma burtam, šajā rakstā "Delfi" atskatās uz ievērojamā latviešu virsnieka dzīves un kara gaitām.
Plāns Latvijas atbrīvošanai
1941. gadā, kad nacistiskā Vācija okupēja Latviju, dzimtenē atgriezās arī Janums. Viņš sadarbojās ar nelegālo latviešu pretošanās kustības organizāciju Latvijas Centrālā padome, kuru konsultēja militārajos jautājumos. Viens no svarīgākajiem padomes uzdevumiem bija sagatavoties atjaunotās valsts militārajai aizsardzībai.
"Latvijas Centrālajā padomē darbojās militārā komisija, kuru vadīja Jānis Kurelis un Kristaps Krišs Upelnieks. Acīmredzot viņi Janumu pazina, Centrālā padome meklēja kontaktus ar leģiona virsniekiem, un Janums atsaucās. Viņš bija pazīstams kā virsnieks, kurš rūpējas par saviem karavīriem, atšķirībā, piemēram, no Voldemāra Veisa, kuram galvenais bija pildīt vācu pavēles un sasniegt rezultātu. Centrālā padome tieši Janumam lūdza izstrādāt nepieciešamo ieroču, munīcijas un apgādes plānu atjaunotās Latvijas armijai," portālam "Delfi" stāsta vēsturnieks Uldis Neiburgs.
1944. gada janvārī Janums šādu plānu arī sagatavoja. Saskaņā ar to bija paredzēts
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
