Divtūkstoš gadu šīs ainas bija publikas acīm slēptas, bet nu katrs, kas gidu pavadībā apmeklē Pompeju Arheoloģisko parku, varēs būt liecinieks mistisko rituālu atainojumam milzīgā freskā, kas aizņem trīs sienas. Šī freska ir īsts retums – vēl tikai viena Dionisa kultam veltīta freska ir pielīdzināma vērienā jaunatklājumam. Turklāt šajā redzamas detaļas, kas interesantas arī arheologiem un otrā lielajā freskā nav redzamas.
Olimpa dievs Dionīss, ko romiešu mitoloģijā mēdz dēvēt arī par Bakhu, bija vīna, svētku, baudas un trakulību dievs. Vienlaikus – arī augļkopības, vīnkopības aizbildnis. Viņa sekotāju pulkā – satīri jeb auglības dēmoni, silēni jeb dēmoni ar zirga ausīm un zirga asti, kā arī menādas – Dionīsa pavadones, kas reizēm attēlotas ar vīnstīgām apvītas. Gluži kā iereibušu un iekarsušu futbola huligānu gājienā, arī menādas nežēlojušas to, kas patrāpās ceļā. Kā rakstīts Nacionālajā enciklopēdijā, "menādas spēja paveikt brīnumus, piemēram, likt no zemes izplūst piena vai vīna strūklām, viņas bija arī neparasti spēcīgas, jo varēja saraut gabalos gan dzīvniekus, gan cilvēkus – šāds gals nereti piemeklēja tos mirstīgos, kuri atteicās atzīt Dionīsa atbrīvojošo spēku un tādējādi arī savu cilvēciskumu, proti, sabiedrības normu apslāpētās dziņas".
Tieši šim kultam arī veltīta nupat atsegtā freska, kas jau vairāk nekā divus gadu tūkstošus atradusies kādā Pompeju ēkā, ko mūsu ēras 79. gadā apraka Vezuva izvirduma pelni. Nu freska atsegta un pieejama apskatei. Tēli tajā ir gandrīz dabiskā izmērā, un aina stiepjas pa trim dzīru zāles sienām, bet ceturtā siena ir vaļēja ar skatu uz dārzu.
Uz koši sarkana fona redzamas vairākas menādas, kas nes zobenus un noslaktētas kazas. Tāpat freskā redzami jauni satīri spēlējam flautu un veicam vīna rituālus. Freskas pašā centrā ir vecs satīrs ar jaunu sievieti, kura tūlīt tiks iniciēta šajā noslēpumainajā kultā. Par mistisku vai noslēpumainu to var dēvēt, jo tolaik Dionīsa kulta sekotāji un to rituāli plašākas publikas acīm bija slēpti. Tieši šīs slepenības dēļ daudz detaļu par senajiem Dionīsa kulta rituāliem līdz mūsdienām nav saglabājušies.
Ar bakhanāliju orģijām saistīti skandāli noveda līdz Romas senāta lēmumam 186. gadā pirms mūsu ēras, saskaņā ar kuru šīs par godu Bakham jeb Dionīsam rīkotās orģijas un rituāli tika pamatīgi ierobežoti, ja neskaita atsevišķus, strikti regulētus izņēmumus. Par spīti tam apreibinošās ballītes par godu vīna dievam ilgi turpināja notikt vairāk vai mazāk slepus. Par to liecina arī atklājums Pompejos. Arheologi noteikuši, ka šī freska tapusi pirmajā gadsimta pirms mūsu ēras vidū, tātad tad, kad aizliegums jau bijis spēkā. No līdzīga laika perioda ir arī jau 1909. gadā par Mistēriju Villu dēvētā ēkā atsegtā Dionīsa rituālu freska. Atšķirībā no jaunatklājuma, Mistēriju Villā attēlotajā freskā nav nekādu ar medībām saistītu atainojumu. Taču arī tur ir redzamas menādas un satīri.
"Abas freskas ataino sieviešu mežonīgo, nepieradināmo pusi. Šīs ir sievietes, kas izlaužas no vīriešu pasaules noteiktajām normām un brīvi izpaužas dejā, dodas medībās un ēd jēlu gaļu kalnos un mežos," paziņojumā presei stāsta Pompeju Arheoloģiskā parka direktors Gabriels Zuktrīgels.
"Atklājums ir patiesi vēsturisks," priecājas Itālijas kultūras ministrs Alesandro Džuli. "Freska ir izcils vēsturisks dokuments un, kopā ar Mistēriju Villas fresku, ir unikālas visā pasaulē," komentēja ministrs.
Arī arheologi par fresku dikti priecājas – šī freska atklāj iepriekš nezināmas nianses par romiešu laikā notikušajiem Dionīsa rituāliem. Piemēram, ka arī Romas laikā būtiska loma bijusi medību tematikai, kas sasaucas ar seno Dionīsa un savvaļas dzīvnieku saikni.
Pompeju apgabalā, kur atrodas šī ēka, intensīvāki arheoloģiskie izrakumi un izvirdumā aprakto struktūru atsegšana norit kopš 2023. gada februāra. Līdz šim atsegti jau 3200 kvadrātmetri, kur atrastas vairākas darbnīcas. Turpinoties izrakumiem, sagaidāmi vēl citi aizraujoši jaunumi no Pompejiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
