ala, arheoloģija
Foto: Shutterstock
Jauns pētījums atkal pielējis eļļu ugunij debatēs par to, cik sen pirmie cilvēki ieradušies Jaunajā pasaulē – Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Arheologi izrakumos alās Meksikas centrālajā daļā pēdējo desmit gadu laikā uzgājuši artefaktus, kuru vecums liecinot par cilvēku klātbūtni šajā pasaules daļā jau pirms 30 tūkstošiem gadu. Tas ir par 15 tūkstošiem gadu senāk, nekā ticis uzskatīts līdz šim. Visi eksperti gan šai versijai nepiekrīt – domas joprojām dalās.

"National Geographic" raksta, ka minētajā alā augstu kalnos Meksikas ziemeļu-centrālajā daļā pētnieki sākotnēji ieradušies ar citu nolūku – pētīt, kāda vide tur bijusi pirms tūkstošiem gadu –, taču alā nejauši uziets artefakts noveda pie desmit gadus ilgiem arheoloģiskajiem izrakumiem, kā rezultātā atrasts vesels lērums priekšmetu, tostarp simtiem akmens rīku.

Kaut šis ir gadījums, par kuru pavisam var lietot klasisko izteicienu "zinātnieki vēl strīdas", pārsvarā tiek lēsts, ka pirmie cilvēki Amerikā no Āzijas austrumiem ieradušies aptuveni pirms 15–16 tūkstošiem gadu. Laba pierādījumu bāze šim pieņēmumam ir ģenētiskais materiāls, kas atrasts, piemēram, arheoloģisko izrakumu vietā "Monte Verde II" un ir ap 14 tūkstošiem gadu sens.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!