fosilija
Foto: Shutterstock
Otrā no piecām mums zināmajām lielajām masu izmiršanām notika aptuveni pirms 359 miljoniem gadu un iezīmēja devona perioda beigas. Šo izmiršanu ierasti saista ar spējām klimata svārstībām, kuras ilgu laika periodu piedzīvoja Zeme. Bojā gāja aptuveni 75 procenti no tolaik eksistējošām dzīvnieku sugām, un nu pētnieki nākuši klajā ar interesantu versiju par cēloni. Postažas "vaininiece" varētu būt meklējams tālu aiz Saules sistēmas robežām.

Ilinoisas universitātes Ērbanā zinātnieku komandas aplūkotie ieži no šī laika posma sevī glabā tūkstošiem augu sporu, kuras, kā liecina izpēte, pamatīgi "apsvilinājusi" ultravioletā radiācija, un tas liecina, ka kaut kas nogājis greizi ar Zemes aizsargbarjeru – ozona slāni.

Pētījumā, kas publicēts izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences", vadošais autors, astronomijas un fizikas profesors Braiens Fīlds un viņa kolēģi izskata versiju, ka vainojami varētu būt vieni no visiespaidīgākajiem notikumiem Visumā – pārnovas jeb mirstošu zvaigžņu eksplozijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!