10 izgudrotāji, kurus nogalināja viņu pašu izgudrojumi

Marija Kirī – polonija un rādija atklājēja

Varšavā dzimušo ķīmiķi un fiziķi noteikti var dēvēt par radioaktivitātes pētījumu pionieri. Kopā ar vīru viņa atklāja divus periodiskās tabulas elementus – rādiju un poloniju. Viņa ir pirmā sieviete, kas ieguva Nobela prēmiju, un vienīgā, kas to saņēmusi divreiz. Viņa arī izveidoja pirmos rentgena aparātus, ko Pirmā pasaules kara laikā uzstādīja pirmās palīdzības teltīs, lai palīdzētu ķirurgiem izņemt šrapneļus un lodes no ievainoto kareivju miesām. Kara beigās lēsa, ka viņas izgudrojums varētu būt glābis miljoniem dzīvību.

Pētījumu laikā Marija nemitīgi bija pakļauta radiācijai, jo tobrīd par radiācijas ietekmi maz kas bija zināms. Viņas vīram patika kabatās nēsāt plutonija mēģenes, lai interesentiem tās jebkurā brīdī varētu parādīt, reiz viņš pat piestiprinājis mēģeni uz desmit stundām pie rokas, jo vēlējās uzzināt, kāpēc tas dedzina viņa ādu, bet sāpes izpaliek. Marijai turpretī radioaktīvo vielu paraudziņi mājās stāvējuši uz skapīša līdzās gultai. Sievietes mūža darbs arī viņu nogalināja – 1934. gadā viņa mira no leikēmijas, kas attīstījās ilgstošās radiācijas iedarbības dēļ. Vēl šobaltdien daudzas pāra laboratorijas piezīmes un personīgās mantas ir radioaktīvas, tādēļ tās nevar droši izpētīt.

Aleksandrs Bogdanovs – asins pārliešanas entuziasts

Šis Krievijas impērijā dzimušais kungs bija ne tikai zinātniskās fantastikas rakstnieks, dzejnieks, filozofs un politiķis, bet arī kaismīgs medicīnas fanātiķis, kura lielākā aizraušanās bija asinis. 1924. gadā viņš pievērsās eksperimentiem, iespējams, cerot piepildīt sapni par mūžīgo jaunību, turklāt viena no brīvprātīgajām, kas piedalījās Bogdanova eksperimentos, bija Ļeņina māsa Marija Uļjanova. Viņš pētīja cilvēka organisma atjaunošanās spējas, izmantojot asins pārliešanu, kā arī dibināja Hematoloģijas institūtu, ko vēlāk nosauca viņa vārdā. Veicot sev 11 asins pārliešanas, Aleksandrs ziņoja par redzes uzlabošanos un matu izkrišanas samazināšanos. Galu viņš ņēma 1928. gadā – divas dienas pēc tam, kad pārlēja sev kāda studenta, kurš sirga ar malāriju un tuberkulozi, asinis. Viņa nāvi gan neizraisīja kāda slimība, bet asinsgrupu nesaderība. Daži pētnieki norāda, ka tā varētu būt pašnāvība, jo Bogdanovs īsi pirms nāves bija uzrakstījis satrauktu vēstuli, citi gan norāda, ka nāve iestājusies, jo tobrīd cilvēki gluži vienkārši pārāk maz zināja par asinsgrupu saderību.