Desmitgadē, kad plaša mēroga kodolkara draudi, šķiet, bija reālāki nekā jebkad pirms un pēc tam, ir pašsaprotama kodollielvalstu vēlme "ielīst" pretinieka galvā ar jebkuriem līdzekļiem. Piecdesmitie un sešdesmitie gadi bija CIP eksperimentālo projektu ziedu laiks, tostarp arī bēdīgi slavenie "Artichoke" un vēlāk "MKUltra" jeb faktiski prāta "skalošanas", kontroles un nopratināšanas tehniku programmas, kur eksperimentos tika izmantotas arī psihoaktīvās vielas – LSD, meskalīns, psilocibīns utt. –, bieži vien bez eksperimenta dalībnieku nojausmas, ka viņi faktiski piedalās pētījumā CIP interesēs.
Tāpēc ideja par spiegiem-kaķiem, kaut šķiet visai smieklīga šobrīd, tā laikmeta garā, visticamāk, tika uzlūkota kā perspektīva un nopietna. Par to plašāks sabiedrības loks uzzināja pirms aptuveni 20 gadiem, kad Džordža Vašingtona Universitātes paspārnē esošais Nacionālās drošības arhīvs publiskoja iepriekš atslepenotus dokumentus par CIP zinātnes un tehnoloģiju projektiem. Starp tiem bija arī pamatīgi cenzēts 1967. gada ziņojums "Par apmācītiem kaķiem". Aptuveni ceturtā daļa no dokumenta teksta ir aizklāta, taču pamatdomu saprast var. Pēc tam vairāk par šo projektu uzzināts no intervijām ar bijušajiem CIP darbiniekiem. Projekts iesaukts par "Akustisko kaķīti".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
