Klaušas, nāve, tvaiks un lērums smilšu: kā raka Suecas kanālu pirms 150 un 5 gadiem

Sāka ar rokām, turpināja ar tvaiku

Kaut gigantiskais projekts uzsākts pirms vairāk nekā 150 gadiem, jau tobrīd bija pieejama zināma rakšanas tehnika. Taču pašā sākumā lauvas tiesa darba tika veikta gluži kā Senās Ēģiptes laikos – ar vienkāršiem darbarīkiem un milzīgu fizisku piepūli. Vēsturniece Karolīna Pikē sarunā ar izdevumu "CNRS News" skaidro: "Tā kā uz vietas nebija darbaspēka, lai varētu tuksneša vidū īstenot kanāla būvniecību, Ēģiptes vicekaralis izteica priekšlikumu par klaušām – jau iepriekš Ēģiptē tradicionāli uz mēnesi tika mobilizēti zemnieki, lai attīrītu un uzturētu kārtībā kuģošanas ceļus Nīlas baseinā. Tātad faktiski kanālu raka ar bezmaksas darbaspēka palīdzību tiešos saules staros un ekstrēmos apstākļos. Tiek lēsts, ka desmitiem tūkstošu no kādiem 400 tūkstošiem fellahu (ēģiptiešu zemnieku) laika posmā starp 1859. un 1862. gadu gājuši bojā. Nāsers (domāts viens no Ēģiptes Republikas izveidotājiem un otrais tās prezidents Gamāls Abdels Nāsers, kurš 1956. gadā vēl pirms koncesijas termiņa beigām paziņoja par kanāla nacionalizāciju) esot minējis 120 tūkstošus nāves gadījumu, bet nav precīzu datu arhīvos, lai šos skaitļus apstiprinātu."

Nav gan vairs būtiski, vai tie bija Nāsera minētie 120 tūkstoši vai "tikai" desmitiem tūkstošu. Skaidrs, ka Suecas kanāla būvniecības pirmie gadi prasīja daudz fellahu dzīvību. Ja neskaita smagu fizisku darbu saulē, vēl viens no biežiem nāves cēloņiem bija holera, kuru izraisa baktērija Vibrio cholerae. Parasti šīs baktērijas organismā nonāca ar ūdeni vai pārtiku. Inkubācijas periods ir no vienas līdz piecām dienām, bet, kolīdz sākusies, bakteriālā infekcija posta darbus veic ļoti strauji – bez nepieciešamās palīdzības cilvēka dzīvība var izdzist pat diennakts laikā.