Esam rakstījuši gan par Kaspijas jūras briesmoņiem – gigantiskajiem padomju ekranoplāniem –, gan par to, kā ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) gribēja apmācīt "vadāmus" kaķus-kiborgus PSRS izspiegošanai un uzbūvēt zem Grenlandes ledus 4000 km garu tuneļu sistēmu kodolraķešu glabāšanai un palaišanai. Taču Aukstā kara megaprojektu katalogs ir biezs jo biezs, un pēdējās desmitgadēs atslepenotie dokumenti interesentiem piedāvā ieskatu aizvien dīvainākās idejās. Šoreiz atskats uz to, kā ASV vairākas desmitgades pētīja, vai PSRS izspiegošanā varētu izmantot gaišreģus.
Kulaginas faktors
Viens no Aukstā kara pamatiem bija nemitīga sāncensība – gan publiska, kur uz spēles likta katras politiski ekonomiskās iekārtas prestižs, gan slēpta. Ja viņiem ir 1000 kodolraķetes, mums vajag 1001! Ja viņi nolēmuši izurbt visdziļāko caurumu Zemes garozā, mums jāizurbj vēl dziļāks! Ja viņiem ir virsskaņas ātruma pasažieru lidmašīna, mums vajag vēl ātrāku! Ja viņu izlūkdienestiem ir gaišreģi, mums arī tādus vajag.
Pag, gaišreģi? Tieši tā! Arī laikā, kad cilvēki sāka sūtīt raķetes kosmosā, pagājušā gadsimta 50. un 60. gados, visai cītīgi tika pētītas paranormālās parādības, lai cik jocīga arī nešķistu šāda nodarbe tehnoloģiju un eksakto zinātņu plaukuma laikā. Viens no šādiem pētniekiem bija arī Latvijā dzimušais parapsihologs Kārlis Osis, kurš Otrā pasaules kara izskaņā emigrēja uz Vāciju, bet pēc tam uz ASV. Viņa uzmanības lokā galvenokārt bija pēcnāves dzīves jautājumi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
