1000 gadus priekšā savam laikam. Aizvien šķetina sengrieķu 'superdatora' noslēpumus

Tūkstošgadi priekšā savam laikam

Kas īsti ir tas, ko nirēji, kas zem ūdens devās sūkļu meklējumos, 1900. un 1901. gadā atrada nogrimuša tirdzniecības kuģa vrakā netālu no Antikitiras salas? Pieņēmumu bija daudz – sākotnēji domāja, ka tas ir tik vien kā pulkstenis. Varbūt sarežģīts skaitīklis, mehānisks priekšgājējs kalkulatoriem? Ne velti to arī mūsdienās bieži dēvē par, iespējams, pasaulē pirmo analogo datoru. Bez šaubām, kur sarežģīta, sena ietaise, par kuru uzreiz pa rokai nav detalizēta vēstures izklāsta, tur klāt arī tie, kam vienīgais jēgpilnais izskaidrojums meklējams ārpus zemes, proti, šī pavisam noteikti esot citplanētiešu atvesta tehnoloģija! Nu protams! Tikai tad mums jāsamierinās, ka vienīgās dāvanas zemiešiem no būtnēm, kas atklājušas starpzvaigžņu ceļošanai un gaismas gadiem lielu attālumu pārvarēšanai noderīgas tehnoloģijas, ir daži apļi labības laukā, daži prāvi akmens bluķu kapi tuksnesī un bronzas zobratu ietaise. Varēja jau nu vismaz kādu kodolsintēzes reaktoru atvest.

Ja nopietni, tad apbrīns Antikitiras mehānisma gadījumā ir pamatots un pelnīts – viss, ko līdz šim par ietaisi esam uzzinājuši, liecina, ka tā savam laikam tik tiešām bija ārkārtīgi sarežģīta un smalka ierīce. Dažviet pat izskanējis, ka aptuveni gadsimtu pirms mūsu ēras tapusī ietaise bija "1000 gadus priekšā savam laikam", proti, sarežģītības ziņā pielīdzināma ierīcēm, kas tapušas tūkstošgadi vēlāk. Kas tad tas īsti ir? Antikitiras mehānisms bija tā dēvētais astrolabs – mehānisks leņķu mērīšanas instruments, ko lieto debess ķermeņa stāvokļu noteikšanai. Vienkāršāk – astronomiskais kalkulators. Tādus praktiskiem nolūkiem izmantoja vēl pirms dažiem simtiem gadu, un mūsdienās līdzīgas ietaises mēdz izgatavot kā greznumlietas.