Fantastiskā izgāšanās ledus zemē. Absurdā Antarktīdas sniega kreisera īsais mūžs

ASV ambīcijas ledus zemē

Līdz pagājušā gadsimta vidum vēl kāda puse Antarktīdas nebija izpētīta, un pirms Otrā pasaules kara kartētā un cilvēku apgūtā teritorija bija vēl mazāka. Savas pretenzijas uz šķēli no Antarktīdas "pīrāga" bija pieteikusi gan Lielbritānija, gan Norvēģija, gan Francija, gan Austrālija un Jaunzēlande, kā arī nacistiskā Vācija. Kā redzams, šajā sarakstā neparādās ASV. Protams, arī amerikāņu polārpētnieku komandas 20. gadsimta pirmajā pusē bija devušās Antarktīdas sniega un sala apskāvienos, taču tās bija privāti organizētas un privāti finansētas ekspedīcijas, nevis valsts atbalstītas nekartēto teritoriju "iekarošanas" misijas.

Viens no šādu ekspedīciju vadītājiem bija ASV flotes virsnieks Ričards Evelīns Bērds, kurš 1928. gadā devās savā pirmajā ceļojumā uz Antarktīdu un 1929. gadā Rosa šelfa ledājā nodibināja bāzes nometni "Mazā Amerika", kas darbojās līdz ekspedīcijas noslēgumam 1930. gadā. Šī arī bija pirmā Antarktīdas bāze, kurai bija regulāri radiosakari ar ārpasauli – "Mazā Amerika" gan uztvēra, gan raidīja ziņas uz mājām. Zīmīgi, ka par Bērda ekspedīcijas piedzīvojumiem Antarktīdā tika uzņemta arī dokumentālā filma "With Byrd at the South Pole" jeb "Ar Bērdu pie Dienvidpola" – vēsturē pirmā dokumentālā filma, kas saņēmusi "Oskaru". Par veiksmīgo ekspedīciju Bērds atalgots ar paaugstinājumu, saņemot kontradmirāļa dienesta pakāpi.