Pirmie sāka, bet nekur tālu netika
Kaut ASV bija pirmās, kas demonstrēja kodolieroča postošo spēku, kodolfizikas pirmsākumi meklējami tieši Vācijā. Kodolu dalīšanos, kā rezultātā, atoma kodolam sadaloties divos vai vairākos vieglākos kodolos, izdalās enerģija, pirmie nepilnu gadu pirms Otrā pasaules kara novēroja vācu fiziķi Oto Hāns un Fricis Štrāsmans. Apstarojot urānu ar neitroniem, Hāns un Štrāsmans secināja, ka rezultātā veidojas daudz vieglāki elementi – bārijs un kriptons. Atklājumu teorētiski palīdzēja izskaidrot Hāna kolēģe Līze Meitnere, Austrijas ebrejiete, kurai 1938. gadā līdz ar Austrijas pievienošanu nacistiskajai Vācijai nācās emigrēt uz Zviedriju. Jau krietni pirms tam emigrējis bija māsasdēls Oto Frišs, kurš vēlāk darbojās Manhetenas projektā un pielika roku pirmo kodolbumbu radīšanā. Talantīgā Meitnere, kuru Alberts Einšteins nodēvējis par "mūsu (vācu) Mariju Kirī", kategoriski atteicās piedalīties projektā, kura nolūks ir radīt postošu ieroci.
Izskanējušas arī versijas, ka viena no nacistu kodolprogrammas atslēgas figūrām – Nobela prēmijas laureāts un Heizenberga nenoteiktības principa formulētājs Verners Heizenbergs –mērķtiecīgi sabotēja nacistu kodolprogrammu, novedot pētījumus dažādos strupceļos. Šajā jautājumā aizvien ir divas nometnes, katra nocietinājusies savu argumentu ierakumos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
