Nozagtā atzinība: piecas zinātnieces, kuru nozīmīgos atklājumus piesavinājās vīrieši

Rozalinda Frenklina – 51. attēls jeb DNS molekulas struktūras atklāšana

1920. gadā Londonā dzimusī Rozalinda Frenklina, iespējams, ir viens no labāk zināmajiem piemēriem tam, ka pētnieks reizumis negūst atzinību par kādu nozīmīgu zinātnisku atklājumu. Frenklina 1945. gadā Kembridžas Universitātē ieguva doktora grādu fizikālajā ķīmijā. Viņas pirmais pētniecības darbs norisinājās Lielbritānijas ogļu izmantošanas pētniecības asociācijā, kur Frenklina pētīja dažādu veidu ogļu porainību. Viņas darbs bija komerciāli nozīmīgs tā rūpnieciskā pielietojuma dēļ, un Frenklina šajā jomā guva starptautisku atzinību. Taču nākamajā pētniecības jomā viņas darbs nesaņēma pelnīto atzinību.

Nākamais un labāk zināmais Frenklinas karjeras posms bija saistīts ar rentgena kristalogrāfijas izmantošanu, lai iegūtu attēlus, kas sniedz ieskatu sarežģītu bioloģisko molekulu struktūrā. Proti, kad rentgena staru kūlis ir vērsts pret kristālu, stars tiek izkliedēts un rada attēlu uz fotoplates. Pēcāk šo attēlu izmanto, lai interpretētu informāciju par kristāliskās vielas molekulāro struktūru. Frenklina 1951. gadā uzsāka pētniecisko darbu Londonas Karaliskajā koledžā, kur kopā ar biofiziķi Morisu Vilkinsu mēģināja noteikt DNS struktūru. Tiesa, abi pētnieki darbojās divās atsevišķās pētnieku grupās. Pētījuma laikā Frenklina izstrādāja paņēmienu, kas ļāva uzņemt ļoti augstas kvalitātes attēlus, kas norādīja uz DNS molekulas spirālveida struktūru. Tā Frenklina kā vēl nebija gatava izdarīt priekšlaicīgus secinājumus, viņa šobrīd slaveno 51. attēlu ar DNS struktūru nolika malā un turpināja citus iesāktos darbus.

^{Foto: MRC Laboratory of Molecular Biology, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons}