DNS kriminālistikā un kompaktdiski – nozīmīgi 80. gadu izgudrojumi, kas mainīja pasauli  (2)

Šo mūsdienās plaši lietoto identificēšanas metodi 1984. gadā atklāja ģenētiķis Aleks Džefrijs. Pētot dažādas iedzimtas slimības, viņš saprata, ka cilvēku atšķirīgo DNS var izmantot kriminālistikā. Ja vien cilvēkam nav identiska dvīņa, viņa DNS var izmantot identifikācijas nolūkos. Šo jauno atklājumu var dēvēt par "ģenētisko pirkstu nospiedumu noņemšanu".

Neilgi pēc jaunās metodes izstrādes netālu no universitātes, kurā pētnieks strādāja, notika divas slepkavības. Likumsargi izmantoja Džefrija izpētīto metodi, lai identificētu vainīgo. Policijas iecirknī nogādāja divus aizdomās turētos, un pirmo reizi ģenētiskā pirkstu nospiedumu noņemšana ļāva atbrīvot vienu no viņiem, ātri identificējot patieso slepkavu.

Pirmo visiem pazīstamo vienreiz lietojamo fotokameru 1986. gadā radīja "Fujifilm". Mazliet vēlāk, 1987. gadā, šādu kameru izlaida arī konkurenti "Kodak". Ar "Kodak" radīto kameru "The Fling" varēja uzņemt 24 attēlus.

Tobrīd neviens īsti neaptvēra, kāds ir šī produkta potenciāls, taču vēlāk arī daudzi citi uzņēmumi nāca klajā ar līdzīga veida fotoaparātiem. Produkts kļuva tik populārs, jo, salīdzinājumā ar jau ierastajām kamerām, šīs bija lētas, viegli lietojamas un pieejamas teju ikvienam. Tieši tādēļ vienreizlietojamā kamera bija arī būtiska tūrisma sastāvdaļa.

"The Fling" tolaik maksāja aptuveni sešus eiro. Ņemot vērā inflāciju, šodien tie būtu aptuveni 14 eiro. Vienreizlietojamā kamera guva ātrus panākumus – ja 1988. gadā ieņēmumi no šo ierīču pārdošanas bija aptuveni 2,6 miljoni eiro, tad 1992. gadā tie bija jau 18,5 miljoni.

Kas gan būtu bijuši astoņdesmitie bez izcilām dziesmām? Digitālās mūzikas revolūcija notika pirms 40 gadiem – 1982. gadā. Lai arī mūsdienās kompaktdiskus izmantojam arvien retāk, tie noteikti bija nozīmīga industrijas sastāvdaļa.

Darbs pie jaunā mūzikas glabātāja izstrādes sākās jau 70. gados, un tajā iesaistījās gan "Sony", gan "Philips" pārstāvji. 1979. gadā abi uzņēmumi nolēma sadarboties un izveidoja darba grupu, kurā bija mazāk nekā ducis inženieru, lai strādātu pie vēl neredzēta produkta.

Kompaktdiski gandrīz pilnībā iznīcināja kasešu un vinila plašu tirgu, kā arī deva savu artavu strauji augošajai datoru nozarei. Lai arī tajā laikā pasaule piedzīvoja nozīmīgu kasešu lietošanas apjoma pieaugumu, kompaktdiski to pārspēja. Viens no iemesliem – diskā varēja ērti izvēlēties tieši to dziesmu, kuru konkrētajā brīdī gribēji klausīties.

Datortehnika personīgai lietošanai parādījās jau 70. gados, bet plašāk dators cilvēku mājās ienāca tikai 80. gados. Galvenais iemesls personālo datoru popularitātes bumam bija izmērs – līdz tam datori bija pārāk lieli, lai tos varētu ērti novietot istabā.

1981. gadā IBM laida klajā pirmo ierīci, ko varētu dēvēt par mūsdienu personālā datora priekšteci. Ierīci tā arī sauca – "Personal Computer" jeb PC. Tas ir saīsinājums, ar kuru vēl aizvien apzīmējam galda datorus. Protams, šī ierīce nebūt neizskatījās kā mūsdienu klēpjdatori, taču tobrīd tas bija kas revolucionārs. Šāda tehniska izgudrojuma cena bija virs 1315 eiro. Pielīdzinot cenu mūsdienām – aptuveni 3900 eiro.

Mazliet vēlāk, 1984. gadā, ar ikonisku reklāmu iznāca arī "Apple" ražotais "Macintosh". Šī inovācija mainīja ne tikai klasiskā personālā datora nozīmi cilvēka ikdienā, bet arī popkultūras un reklāmas pasauli.

Kanāla "National Geographic" pārstāvji informē, ka vienā no raidījuma "Leģendārie astoņdesmitie" sērijām varēsim uzzināt vairāk tieši par "Apple" tam laikam drosmīgo reklāmu. Raidījums TV ekrānos – no 22. janvāra.