Tika uzskatīts, ka mēris 14. gadsimtā nogalināja pat 30-50% Eiropas iedzīvotāju. Taču dati nav tik viennozīmīgi. Attēls no Velkoma Bibliotēkas krājuma (Wellcome Library, London)
Vēsturiskie ziedputekšņu dati no 19 Eiropas valstīm atklāj, ka, lai gan "melnā nāve" (citviet – melnais mēris, Buboņu mēra epidēmija) dažos reģionos bija īpaši postoša, citviet Eiropā tās ietekme bija neliela vai pat vispār nebija jūtama.

Jaunā pētījumā, pie kura strādāja arī Latvijas Universitātes zinātnieki Normunds Stivriņš un Nauris Jasiūnas un kas publicēts žurnālā "Nature Ecology and Evolution", izmantoti ziedputekšņu dati, lai novērtētu mēra pandēmijas izraisīto mirstību Eiropā. Rezultāti liecina, ka melnās nāves ietekme dažādos reģionos ievērojami atšķīrās, un pierāda starpdisciplināras pieejas nozīmi, lai izprastu pagātnes un mūsdienu pandēmijas.

Melnā nāve, kas no 1347. līdz 1352. gadam skāra Eiropu, Rietumāziju un Ziemeļāfriku, ir bēdīgi slavenākā pandēmija vēsturē. Vēsturnieki lēš, ka līdz pat 50 procentiem Eiropas iedzīvotāju gājuši bojā pandēmijas laikā, un uzskata, ka melnā nāve izmainīja reliģiskās un politiskās struktūras, un pat veicināja būtiskas kultūras un ekonomikas pārmaiņas, piemēram, renesansi. Lai gan seno DNS pētījumos ir konstatēs, ka melnās nāves izraisītājs bijis Yersinia pestis, un pat izsekota tās evolūcija tūkstošu gadu garumā, dati par mēra demogrāfisko ietekmi joprojām ir nepilnīgi un maz zināmi.

MērisArheoloģijazinatne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit