Ilgstoši pieņēmums par to, ka vikingu Grenlandes kopienas straujais noriets 15. gadsimta sākumā saistāms ar pārāk vēsu klimatu, bija balstīts paraugiem, kas ņemti 1000 kilometru attālumā un 2000 metrus augstāk par vietu, kur atradās apmetnes. "Pirms šī pētījuma nebija datu no vietas, kur vikingi patiesībā dzīvoja. Un tā ir problēma. Gribējām izpētīt, kā klimats mainījās tieši tuvu vietām, kur ieceļotāji no Skandināvijas saimniekoja," norāda Masačūsetsas Universitātes Amhērstā ģeozinātņu profesors Reimonds Bredlijs. Rezultāti liecina, ka līdzšinējā interpretācija varētu neatklāt patieso stāstu.
Šoreiz analīzē izmantoti nevis no ledus serdēm "izvilkti" dati, bet gan ezera nogulumu paraugi. Bredlijs ar kolēģiem trīs gadu laikā ievāca paraugus no gultnes ūdenstilpnei, ko dēvē vienkārši par ezeru numur 578. Netālu no tā savulaik zemi kopuši un saimniekojuši Grenlandē ieceļojušie. Bredlija komandas ievāktie paraugi no nogulumu slāņiem dažādos dziļumos reprezentē datus par pēdējiem 2000 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
