Vairāk datu mazākā formātā
50. gados datori bija milzīgas, neveiklas iekārtas, kuru veiktspēja bija smieklīga, ja salīdzina pat ar prastākā mūsdienu viedtālruņa iespējām. Nu jaudīgi datori ir kabatā katram. Par vienu no būtiskiem izgudrojumiem šajā evolūcijas ceļā no milzīgiem skaitļotājiem laboratorijās līdz masām pieejamiem datoriem jāsaka paldies ukraiņu izcelsmes amerikāņu inženierim Ļubomiram Romankivam.
Pirmo mūsdienīgo cieto disku priekšteci datu glabāšanai sāka izmantot IBM 1956. gadā. IBM ražotajā "305 RAMAC" datorā datu glabāšanai tika izmantots cietais disks ar kustīgu galviņu datu rakstīšanai un lasīšanai. Tā ietilpība bija... nepilni pieci megabaiti. Pats cietais disks bija gigantisks – to veidoja 50 magnētiski diski, kuru diametrs bija aptuveni 60 centimetri, bet visa ietaise svēra burtiski tonnu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
