Andy Needham, Izzy Wisher et al.
Zīmējumi uz alu sienām ir viena no pirmajām lietām, par ko parasti iedomājamies saistībā ar akmens laikmeta cilvēku atstātajām liecībām par dzīvi laika posmā pirms daudziem tūkstošiem gadu. Tomēr izrādās, ka paleolīta laikmeta ļaudis ar to vien neaprobežojās un atrada veidu, kā statiskajos attēlos iedvest dzīvību, vēsta CNN.

Zinātnieki no Jorkas Universitātes un Daremas Universitātes Apvienotajā karalistē cītīgi pētījuši Britu muzeja krājumā esošās akmens plāksnes ar mūsu priekšteču zīmējumiem uz tām. Kopumā 50 eksemplārus, kurus pirms apmēram 15 tūkstošiem gadu radījuši mednieki-vācēji, kas dzīvojuši mūsdienu Francijas teritorijā. Uz šiem senajiem mākslas darbiem redzamas liecības, ka tie savulaik izvietoti ļoti tuvu ugunij. Lai noskaidrotu, kāpēc – jo galu galā ugunskura vietu var iekārtot arī akmeņiem vai plāksnēm, kas nav izskaistinātas –, pētnieki uzbūvēja paši savu akmens laikmeta apmetni, kur veikt eksperimentus. Tika imitētas muzejā esošās akmens plāksnes ar visiem zīmējumiem, kādi tie izskatījušies īsi pēc tapšanas – ar skaidri saskatāmām, baltām līnijām. Tad šīs plāksnes izvietotas ap pavarda vietu rekonstruētajā apmetnē.

Atklātu liesmu rotaļās ap uguni izvietotās plāksnes izgaismotas nevienmērīgi, un šī mirguļojošā gaisma šķietami piešķīrusi uz plāksnēm attēlotajiem zīmējumiem dzīvību, padarījusi tos dinamiskākus un reizēm pat radījusi kustības ilūziju, žurnālā "PLOS One" argumentē pētnieki.

vēstureArheoloģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit