Zinātnieki no Jorkas Universitātes un Daremas Universitātes Apvienotajā karalistē cītīgi pētījuši Britu muzeja krājumā esošās akmens plāksnes ar mūsu priekšteču zīmējumiem uz tām. Kopumā 50 eksemplārus, kurus pirms apmēram 15 tūkstošiem gadu radījuši mednieki-vācēji, kas dzīvojuši mūsdienu Francijas teritorijā. Uz šiem senajiem mākslas darbiem redzamas liecības, ka tie savulaik izvietoti ļoti tuvu ugunij. Lai noskaidrotu, kāpēc – jo galu galā ugunskura vietu var iekārtot arī akmeņiem vai plāksnēm, kas nav izskaistinātas –, pētnieki uzbūvēja paši savu akmens laikmeta apmetni, kur veikt eksperimentus. Tika imitētas muzejā esošās akmens plāksnes ar visiem zīmējumiem, kādi tie izskatījušies īsi pēc tapšanas – ar skaidri saskatāmām, baltām līnijām. Tad šīs plāksnes izvietotas ap pavarda vietu rekonstruētajā apmetnē.
Atklātu liesmu rotaļās ap uguni izvietotās plāksnes izgaismotas nevienmērīgi, un šī mirguļojošā gaisma šķietami piešķīrusi uz plāksnēm attēlotajiem zīmējumiem dzīvību, padarījusi tos dinamiskākus un reizēm pat radījusi kustības ilūziju, žurnālā "PLOS One" argumentē pētnieki.
"Veicām šos eksperimentus arī naktī, lai piedzīvotu šo efektu visā pilnībā. Tā bija diezgan aizraujoša pieredze – vērot, kā šīs plāksnēs iegravētās formas nedaudz "atdzīvojas" mūsu acu priekšā," CNN citē Daremas Universitātes arheoloģijas doktoranti Iziju Višeru.
To, ka senie cilvēki plāksnes novietojuši cieši ap pavarda vietu, apliecina arī karstuma atstātās pazīmes – jaunajā eksperimentā ar seno mākslas darbu imitācijām konstatētās pēdas bijušas visai līdzīgas tām, kādas uguns atstājusi uz oriģinālajām plāksnēm.
Pētnieki neapšauba, ka šīm plāksnēm bijusi praktiska nozīme – norobežot pavarda vietu –, tomēr arheologi uzskata, ka tās kalpojušas arī izklaidei, kopienai vērojot gaismu rotaļas uz gravējumiem. Ja šī hipotēze ir patiesa, tad, lūk, piemērs aizvēsturiskam mājas kinozāles priekštecim.
Višere arī piebilst, ka toreiz vieni no centrālajiem kultūras elementiem bijuši dzīvnieki, ko apliecina arī daudzos alu zīmējumos attēlotais. Galu galā ar dzīvniekiem saistījās iztikšana – no ādām darināja apģērbus, tos medīja ēdienam. "Tāpēc nebūtu brīnums, ja arī šo cilvēku stāstītie stāsti iekļautu dzīvniekus," bilst Višere un pieļauj – uguns gaismā gaismas rotaļu izraibinātie dzīvnieku atveidi varēja kalpot kā spilgts vizuālais papildinājums stāstiem, ko cilvēki stāstīja, sēžot ap pavardu.
Viss pētījums lasāms, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
