Pirms 50 gadiem uz Zemes atgriezās astronauti, kas uz Mēnesi aizveda Latvijas karogu
Foto: NASA
Tieši pirms 50 gadiem, 1972. gada 27. aprīlī, mājās atgriezās "Apollo 16" misijas astronauti. Šie vīri bija priekšpēdējā komanda, kas "Apollo" programmā spēra kāju uz Mēness virsmas, taču šai misijai ir kāda simboliska nozīme arī mums, Latvijas iedzīvotājiem. Proti, astronautiem līdzi bija arī nelieli neatkarīgo Baltijas valstu karogi, informē Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).

Priekšpēdējā "Apollo" misija startēja 1972. gada 16. aprīlī no Kenedija kosmiskā centra Floridā. Milzīgā nesējraķete Saturn V nogādāja izplatījumā komandieri Džonu Jangu, Mēness moduļa pilotu Čarlzu Djūku un komandmoduļa pilotu Kenu Metingliju. 21. aprīlī piezemēšanās modulis nolaidās uz Mēness, un turpmākās trīs dienas divi astronauti pavadīja uz Zemes pavadoņa virsmas. 24. aprīlī tas sāka mājupceļu, bet uz Zemes atgriezās 27. aprīlī.

Pie mums samērā maz zināms fakts, ka ASV misijās uz Mēnesi līdzi vesti dažādu valstu un organizāciju karogi. "Apollo 16" tika iekļauti veseli divi dažādu nelielu (10×15 cm) karogu komplekti – viens Mēness modulī, bet otrs komandmodulī. Kā allaž šādos lidojumos, arī "Apollo" misijās katrs uz Mēnesi ceļojošās kravas grams tika rūpīgi izvēlēts, atsakoties no kaut kā cita. Tā uz Zemes pavadoni tika aizvests Olimpiskais karogs, īpaši atzīmējot 1972. gada vasaras olimpiskās spēles. Tostarp Jangs un Djūks nolēma uz Mēness aizvadīt simboliskas "olimpiskās" sporta spēles lēkšanas un mešanas disciplīnās, kas mazākā pievilkšanas spēka dēļ, protams, bija unikāla pieredze, kādu uz Zemes nevar atkārtot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!