Pirms 50 gadiem uz Zemes atgriezās astronauti, kas uz Mēnesi aizveda Latvijas karogu

Priekšpēdējā "Apollo" misija startēja 1972. gada 16. aprīlī no Kenedija kosmiskā centra Floridā. Milzīgā nesējraķete Saturn V nogādāja izplatījumā komandieri Džonu Jangu, Mēness moduļa pilotu Čarlzu Djūku un komandmoduļa pilotu Kenu Metingliju. 21. aprīlī piezemēšanās modulis nolaidās uz Mēness, un turpmākās trīs dienas divi astronauti pavadīja uz Zemes pavadoņa virsmas. 24. aprīlī tas sāka mājupceļu, bet uz Zemes atgriezās 27. aprīlī.

Pie mums samērā maz zināms fakts, ka ASV misijās uz Mēnesi līdzi vesti dažādu valstu un organizāciju karogi. "Apollo 16" tika iekļauti veseli divi dažādu nelielu (10×15 cm) karogu komplekti – viens Mēness modulī, bet otrs komandmodulī. Kā allaž šādos lidojumos, arī "Apollo" misijās katrs uz Mēnesi ceļojošās kravas grams tika rūpīgi izvēlēts, atsakoties no kaut kā cita. Tā uz Zemes pavadoni tika aizvests Olimpiskais karogs, īpaši atzīmējot 1972. gada vasaras olimpiskās spēles. Tostarp Jangs un Djūks nolēma uz Mēness aizvadīt simboliskas "olimpiskās" sporta spēles lēkšanas un mešanas disciplīnās, kas mazākā pievilkšanas spēka dēļ, protams, bija unikāla pieredze, kādu uz Zemes nevar atkārtot.

"Apollo 16" misijas priekšmetu sarakstā tika iekļauti arī vēsturiskie neatkarīgo Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu karogi. ASV turpināja neatzīt Baltijas valstu okupāciju, tāpēc kopā ar citiem, simbolizējot visas brīvās cilvēces sasniegumus Mēness apgūšanā, tika izvēlēti arī Baltijas valstu karogi. LAB īpaši izceļ, ka "Apollo 16" iekļauto priekšmetu sarakstā atradās arī Ukrainas karogs (jāprecizē, ka tas bija tā laika Ukrainas PSR karogs). Ukraina izpelnījās šo godu kā viena no sākotnējām ANO dibinātājvalstīm. Protams, Padomju Savienībā šie fakti tika rūpīgi slēpti un noklusēti.

"Mēs varam būt lepni, ka mūsu karogi ir starp tiem, kas vēsturiski ceļojuši jau pirmajās cilvēku misijās uz Mēnesi," atzīst LAB valdes priekšsēdētāja vietnieks un Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš.

Par godu šim notikumam Meteorītu muzejā sestdien, 23. aprīlī, arī tika aizvadīti vairāki pasākumi gan klātienē, gan tiešsaistē, un viens no tiešsaistes pārraides viesiem bija arī minētais Jānis Rožkalns, kurš dalījās pārdomās par šo vēsturisko notikumu.