Dinozaurs – mūsdienu ķirzaku ekstrēmā versija. Tā parasti pieņemts domāt par vieniem no ikoniskākajiem aizvēstures kustoņiem, īpaši jau daudzu grāvējfilmu varoni karalisko tiranozauru jeb Tyrannosaurus rex. Taču virkne jaunu pētījumu liecina, ka daļai dinozauru ir daudz vairāk kopīga ar mūsdienu putniem nekā ar ķirzakām, tostarp nupat "Nature" publicētā darbā izzināts, ka būtiska daļa dinozauru (arī slavenais tiranozaurs) patiesībā bija siltasiņu dzīvnieki – gluži kā putni, ne ķirzakas.
Ne visi dinozauri bija siltasiņu, un ne visi dinozauri ir tieši priekšteči putniem. Mūsdienu putni attīstījās tieši no divkāju dinozauriem – teropodiem. Šajā apakškārtā ir gan tiranozauri, gan izmērā daudz mazākie un veiklie velosiraptori, gan iespaidīgie spinozauri ar burai līdzīgo veidojumu uz muguras. Taču tādi ne mazāk iespaidīga paskata stampātāji kā stegozauri un triceratopi savukārt bijuši aukstasiņu dzīvnieki, kuru termoregulācija un vielmaiņa ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras – gluži kā mūsdienu rāpuļi. Kā zinātnieki to zina, ja pēdējie lielie dinozauri, kā atceramies, gāja bojā pirms kādiem 65 miljoniem gadu?
Izrādās, daži ķīmiskie marķieri spēj saglabāties gana labi arī tik ilgu laiku, lai ļautu zinātniekiem izdarīt šādus secinājumus. Pētījuma autori analizēja dažādu dinozauru fosiliju paraugus un mērīja elpošanas rezultātā radušos bioķīmisko blakusproduktu attiecību paraugos. Siltasiņu dinozauri caurmērā elpoja biežāk un intensīvāk nekā aukstasiņu, izdevumam "Discover Magazine" skaidro Jeila Universitātes molekulārā paleobiooloģe Jasmina Vīmana, viena no pētījuma autorēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
