Dinozaurs – mūsdienu ķirzaku ekstrēmā versija. Tā parasti pieņemts domāt par vieniem no ikoniskākajiem aizvēstures kustoņiem, īpaši jau daudzu grāvējfilmu varoni karalisko tiranozauru jeb Tyrannosaurus rex. Taču virkne jaunu pētījumu liecina, ka daļai dinozauru ir daudz vairāk kopīga ar mūsdienu putniem nekā ar ķirzakām, tostarp nupat "Nature" publicētā darbā izzināts, ka būtiska daļa dinozauru (arī slavenais tiranozaurs) patiesībā bija siltasiņu dzīvnieki – gluži kā putni, ne ķirzakas.
Ne visi dinozauri bija siltasiņu, un ne visi dinozauri ir tieši priekšteči putniem. Mūsdienu putni attīstījās tieši no divkāju dinozauriem – teropodiem. Šajā apakškārtā ir gan tiranozauri, gan izmērā daudz mazākie un veiklie velosiraptori, gan iespaidīgie spinozauri ar burai līdzīgo veidojumu uz muguras. Taču tādi ne mazāk iespaidīga paskata stampātāji kā stegozauri un triceratopi savukārt bijuši aukstasiņu dzīvnieki, kuru termoregulācija un vielmaiņa ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras – gluži kā mūsdienu rāpuļi. Kā zinātnieki to zina, ja pēdējie lielie dinozauri, kā atceramies, gāja bojā pirms kādiem 65 miljoniem gadu?
Izrādās, daži ķīmiskie marķieri spēj saglabāties gana labi arī tik ilgu laiku, lai ļautu zinātniekiem izdarīt šādus secinājumus. Pētījuma autori analizēja dažādu dinozauru fosiliju paraugus un mērīja elpošanas rezultātā radušos bioķīmisko blakusproduktu attiecību paraugos. Siltasiņu dinozauri caurmērā elpoja biežāk un intensīvāk nekā aukstasiņu, izdevumam "Discover Magazine" skaidro Jeila Universitātes molekulārā paleobiooloģe Jasmina Vīmana, viena no pētījuma autorēm.
Zinot, vai dinozaurs bijis siltasiņu vai aukstasiņu, paleontologi var daudz labāk iztēloties šo dzīvnieku ikdienas gaitas. Tā vietā, lai uztvertu visus dinozaurus kā gigantiskas, bieži lēnīgas ķirzakas, par daļu no tiem drīzāk jādomā kā par enerģiskiem, izveicīgiem, konstanti kustībā esošiem dzīvniekiem. Aukstasiņu stegozauriem un triceratopiem, kuru vielmaiņa ir lēna un ķermeņa temperatūra atkarīga no vides temperatūras, bija rūpīgi jāizvēlas dzīvesvieta un jāpatērē būtisks laiks savas dienas, sildoties saulītē, kā arī jāpārvietojas, būtiski mainoties laikapstākļiem. Tie bija pilnībā atkarīgi no vides. "Tieši šī iemesla dēļ krokodili Arktikā nedzīvo. To termoregulācija ir atkarīga no apkārtējās vides," izdevums "Discover Magazine" citē vēl vienu pētījuma līdzautoru Mateo Fabrī.
Savukārt lielajiem siltasiņu dinozauriem, piemēram, zauropodiem, būtisku daļu sava mūža nācās pavadīt kustībā, meklējot pārtiku, lai uzturētu savu daudz aktīvāko vielmaiņu. Turklāt jāatgādina, ka nepareizi arī par visiem dinozauriem domāt kā par bezapmatojuma dzīvniekiem. Tiesa, aizvien vēl notiek cītīgas debates par to, kur un cik sen dinozauru ciltskokā meklējami putniem līdzīga apspalvojuma pirmssākumi, taču kādā brīdī tie tomēr pie tādām tika un arī pacēlās spārnos.
Viss pētījums par siltasiņu un aukstasiņu dinozauriem publicēts zinātniskajā izdevumā "Nature".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
