Foto: AFP/Scanpix/LETA
19. gadsimta izskaņā no apbedījumiem mūsdienu Kirgizstānas teritorijā tika ekshumēti ap 30 skeletu. Vairāk nekā gadsimtu vēlāk šīs mirstīgās atliekas ļāvušas gūt jaunus pierādījumus par izcelsmi patogēnam, kas 14. gadsimta vidū izkāva lielu daļu Eiropas.

Tiek uzskatīts, ka mēra jeb tā dēvētās "melnās nāves" epidēmijā Eiropā 14. gadsimta vidū bojā gāja trešdaļa vai skarbākajās aplēsēs pat puse kontinenta iedzīvotāju. Tiesa, arī par to vēl pavisam noteiktas skaidrības nav. Nesen tika publicēts pētījums, kurā roku pielika arī Latvijas Universitātes zinātnieki Normunds Stivriņš un Nauris Jasiūnas. Šajā darbā secināts, ka dažviet "melnās nāves" ietekme pat gandrīz nemaz nebija jūtama. Par šo darbu vairāk var lasīt rakstā "Melnā nāve Eiropā 'nepļāva' tik postoši, kā līdz šim uzskatīts".

Šī slimība, ko izraisa baktērija Yersinia pestis, Eiropā atkārtotos uzliesmojumos izplatījās simtiem gadu. Neskatoties uz slimības postošo ietekmi viduslaiku Eiropā un socioekonomiskajām sekām, ko tā izraisīja, pati slimības izraisītāja izcelsmes vieta ir temats, par ko precīzas skaidrības vēl nav.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!