Tiek uzskatīts, ka mēra jeb tā dēvētās "melnās nāves" epidēmijā Eiropā 14. gadsimta vidū bojā gāja trešdaļa vai skarbākajās aplēsēs pat puse kontinenta iedzīvotāju. Tiesa, arī par to vēl pavisam noteiktas skaidrības nav. Nesen tika publicēts pētījums, kurā roku pielika arī Latvijas Universitātes zinātnieki Normunds Stivriņš un Nauris Jasiūnas. Šajā darbā secināts, ka dažviet "melnās nāves" ietekme pat gandrīz nemaz nebija jūtama. Par šo darbu vairāk var lasīt rakstā "Melnā nāve Eiropā 'nepļāva' tik postoši, kā līdz šim uzskatīts".
Šī slimība, ko izraisa baktērija Yersinia pestis, Eiropā atkārtotos uzliesmojumos izplatījās simtiem gadu. Neskatoties uz slimības postošo ietekmi viduslaiku Eiropā un socioekonomiskajām sekām, ko tā izraisīja, pati slimības izraisītāja izcelsmes vieta ir temats, par ko precīzas skaidrības vēl nav.
Nupat izdevumā "Nature" publicētā darbā tiek lēsts, ka visu Eiropā nonākušo Y. pestis baktērijas celmu "sencis" nācis no Vidusāzijas, konkrētāk – no vietas, kur mūsdienās atrodas Kirgizstāna.
"Mūsu pētījums rod atbildi uz vienu no fascinējošākajiem jautājumiem un skaidro, no kurienes cēlies visnešpetnākais cilvēku slepkava vēsturē," vietne "Science Alert" citē vienu no pētījuma līdzautoriem vēsturnieku Filu Slavinu.
Iepriekš veiktos pētījumos analizēti Eiropā – Anglijā, Francijā, Vācijā – no mēra mirušu cilvēku skeleti, kas ļāvis "izsekot" mēra izplatībai pa pēdām un secināt, ka otrā mums zināmā mēra pandēmija sākusi savus posta darbus no mūsdienu Krievijas teritorijas. Savukārt senākais zināmais mēra upuris, kas miris no mēra, atrasts tepat Latvijas teritorijā – šis neolīta cilvēks mitis zvejnieku kopienā pie Salacas krastiem, un vairāk par pirmo mēra upuri var lasīt rakstā "Eksemplārs RV 2039. Ko jaunu par mēri atklāj pie Burtnieka atrastā vīrieša kauli".
Taču debates par otrās mēra pandēmijas sākumu, ko iezvanīja "melnās nāves" uzliesmojums Eiropā 14. gadsimta vidū, nerimst. Kritiķi norāda, ka izcelsmes vietas meklējumi līdz šim bijuši visnotaļ eirocentriski. Jaunajā pētījumā, kurā veikta DNS analīze Krigizstānā atrastajām mirstīgajām paliekām, Y. pestis "senča" izcelsmes vieta pārvirzīta tālāk uz austrumiem.
Pētniekiem izdevās sekmīgi sekvencēt DNS septiņu cilvēku mirstīgajām atliekām, un trijos gadījumos skeletos atrastas Y. pestis pēdas. Savulaik šī vieta bija viens no pieturas punktiem Zīda ceļā, tādējādi laba vieta patogēna tālākai izplatībai. Cilvēkus, kas vēlāk mira "melnās nāves" posta laikā, nogalināja slimība, ko izraisīja no Kirgizstānas nākušā Y. pestis varianti.
Pētījuma autors Johaness Krauze "Nature" rakstā skaidro: "Šis ir kā atrast vietu, kur visi baktērijas celmi satiekas. Gluži kā ar koronavīrusu, kad mums ir alfa, delta, omikrona varianti – visi cēlušies no Uhaņā atklātā vīrusa celma."
Vairāk par pētījumu var lasīt publikācijā žurnālā "Nature".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
