"Desmitgadēm ilgi šī atseguma ģeogrāfiskā atrašanās vieta nebija zināma. Tā tika meklēta kā īsta "dārgumu lāde", un laimīgā kārtā pēc ļoti ilga laika mums tomēr būs iespēja turpināt rakstīt vēsturi, pateicoties šīm unikālajām fosilijām," spriež paleobotāniķe Žoselīne Manfroja.
Atsegums, kas nu zināms kā "Cherro Chato", atrodas pašos Brazīlijas dienvidos tuvu pie robežas ar Urugvaju, Riograndi du Sulas štatā. To 1951. gadā uzgāja pētnieki, kuri bija devušies ekspedīcijā, lai kartētu pampu. Pētnieki pamanīja atsegumos dažādas fosilijas, galvenokārt augu, un piefiksēja, ka šī vieta ir augstvērtīgu paleontoloģisko atradumu apgabals. Nekādu GPS un citu tamlīdzīgu augstas precizitātes ierīču tolaik nebija, un otrreiz pētnieku grupa šo vietu vairs nespēja atrast, kaut mēģinājumi bija.
Apkopojot spēkus no vairākām universitātēm Brazīlijā, pētniekiem 2019. gadā izdevās "izsekot" pa pirmās grupas pēdām. Pēc gandrīz 70 gadiem vērtīgie atsegumi tika atkal uzieti.
Foto: Ferraz et al.
Nu tur kopš 2019. gadā tiek veikti izrakumi, un šajā laikā iegūti vairāk nekā 100 fosiliju paraugi – gan augi (tostarp mūsdienu skujkoku un paparžu priekšteči), gan zivis un moluski. Turklāt tas ir tikai sākums, jo šobrīd izpētīta vien nepilna trešdaļa no šīs vietas. "Pētāmais apgabals ir milzīgs. Lēšu, ka neesam izpētījuši pat 30% no kopējās platības," spriež Pampas Federālās universitātes maģistrante Žozeāne Salāu Ferrāša, kurai šīs izrakumu vietas pētīšana ir maģistra darba temats.
"Pirmajā ekspedīcijā tika izpētīta vien šī atseguma pati virsējā kārta – ļoti biezs kaļķakmens slānis, kuru ir grūti pētīt. Tajā laikā fosilijas tika uzietas vien tāpēc, ka daļa no šī slāņa virskārtas jau bija erodējusi. Toreiz dziļāk tikt pētnieki nespēja. Ja jau mūsdienās ar visām tehnoloģijām darbs šajā vietā ir ļoti grūts, iedomājieties, cik izaicinošs tas bija 1951. gadā," piebilst pētniece.
Perms – periods, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu un sākās pirms apmēram 299 miljoniem, bet beidzās pirms 252 miljoniem gadu, paleontologiem ir interesants, jo tā beigās notika būtiskas klimata pārmaiņas. Tiek lēsts, ka to rezultātā izmira pat vairāk nekā 90% dzīvo būtņu uz Zemes. Pārmaiņām par vienu no cēloņiem tiek minēta vulkāniskā aktivitāte mūsdienu Sibīrijas teritorijā. Izvirdumi atmosfērā izsvieda lielu daudzumu gāzu, okeāns kļuva skābāks, iespējams, pat tika radīti vērā ņemami caurumi ozona slānī, ļaujot zemi sasniegt intensīvam ultravioletajam starojumam. Pētījumi liecina, ka šis notikums attīstījās daudz īsākā laika posmā nekā devona perioda izmiršana – tiek minēti 50 tūkstoši gadu. No civilizācijas vēstures perspektīvas skatoties – ļoti daudz, bet ģeoloģiskajā laika skalā tas ir visai niecīgs laika posms.
Foto: Ferraz et al.
Augu fosilijas "Cerro Chato" atsegumos varētu pētniekiem palīdzēt labāk izprast šīs dramatiskās klimata pārmaiņas. Tās ir tiešas šī laika liecinieces. Izrakumi šajā neparasti bagātīgajā vietā turpināsies un noteikti nesīs daudz jaunu atziņu.
Pētnieki par atkal atklāto vietu publicējuši zinātnisku rakstu Brazīlijas Paleontoloģijas biedrības izdotajā žurnālā "Paleontologia em Destaque", un raksts ir brīvi pieejams visiem interesentiem. Taču – portugāļu valodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
