Ferraz et al.
Pirmo reizi pētnieki šo vietu uzgāja 1951. gadā. Jau tad bija skaidrs, ka tā glabā unikālas, nenovērtējamas liecības par vienu no ļoti interesantiem periodiem Zemes attīstības vēsturē – permu, pēdējo ģeoloģisko periodu paleozoja ērā. Diemžēl tobrīd pieejamās tehnoloģijas nebija gana attīstītas, lai precīzi atzīmētu šīs vietas koordinātas, un pēc tam pētnieki otrreiz vairs šo vietu atrast nespēja. Vērtīgo vēsturisko liecību "zelta bedre" bija aizmirsta 70 gadus, līdz 2019. gadā ar pamatīgiem pūliņiem to beidzot izdevās atklāt vēlreiz, vēsta "Phys.org".

"Desmitgadēm ilgi šī atseguma ģeogrāfiskā atrašanās vieta nebija zināma. Tā tika meklēta kā īsta "dārgumu lāde", un laimīgā kārtā pēc ļoti ilga laika mums tomēr būs iespēja turpināt rakstīt vēsturi, pateicoties šīm unikālajām fosilijām," spriež paleobotāniķe Žoselīne Manfroja.

Atsegums, kas nu zināms kā "Cherro Chato", atrodas pašos Brazīlijas dienvidos tuvu pie robežas ar Urugvaju, Riograndi du Sulas štatā. To 1951. gadā uzgāja pētnieki, kuri bija devušies ekspedīcijā, lai kartētu pampu. Pētnieki pamanīja atsegumos dažādas fosilijas, galvenokārt augu, un piefiksēja, ka šī vieta ir augstvērtīgu paleontoloģisko atradumu apgabals. Nekādu GPS un citu tamlīdzīgu augstas precizitātes ierīču tolaik nebija, un otrreiz pētnieku grupa šo vietu vairs nespēja atrast, kaut mēģinājumi bija.

ArheoloģijazinatneBioloģijaBioloģiskā daudzveidībaĢeoloģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit