Protams, kurš gan cits pētīs vīnu darīšanas vēsturi, ja ne franči. Šoreiz pie lietas ķērās pētnieki no Aviņonas Universitātes. Viņu rīcībā bija trīs amforas, kas uzietas ostas ūdeņos netālu no Latīnas pilsētas, ap 90 kilometriem uz dienvidiem no Romas. Tās ir no aptuveni pirmā–otrā gadsimta pirms mūsu ēras.
Pētnieki īpaši izcēla, ka šajā jomā ļoti būtiska ir starpdisciplināra pieeja. Šos rezultātus nebūtu iespējams sasniegt, ja netiktu kombinētas vairākas pieejas – gan modernas laboratoriskās izpētes metodes (gāzu hromatogrāfija, masspektrometrija u.c.) gan arheobioloģija, kas ir arheoloģijas apakšnozare un koncentrējas uz senās floras un faunas izpēti. Pētot amforās uzieto putekšņu un augu pārpalikumus, secinātas vairākas lietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
