Protams, kurš gan cits pētīs vīnu darīšanas vēsturi, ja ne franči. Šoreiz pie lietas ķērās pētnieki no Aviņonas Universitātes. Viņu rīcībā bija trīs amforas, kas uzietas ostas ūdeņos netālu no Latīnas pilsētas, ap 90 kilometriem uz dienvidiem no Romas. Tās ir no aptuveni pirmā–otrā gadsimta pirms mūsu ēras.
Pētnieki īpaši izcēla, ka šajā jomā ļoti būtiska ir starpdisciplināra pieeja. Šos rezultātus nebūtu iespējams sasniegt, ja netiktu kombinētas vairākas pieejas – gan modernas laboratoriskās izpētes metodes (gāzu hromatogrāfija, masspektrometrija u.c.) gan arheobioloģija, kas ir arheoloģijas apakšnozare un koncentrējas uz senās floras un faunas izpēti. Pētot amforās uzieto putekšņu un augu pārpalikumus, secinātas vairākas lietas.
Pirmkārt, šajos traukos uzglabāts gan sarkanvīns, gan baltvīns. Otrkārt, putekšņu analīze diezgan droši ļauj pieņemt, ka vīnogas, visticamāk, tika iegūtas šajā pašā reģionā, nevis ievestas no citurienes. Nav gan skaidrs, vai tobrīd jau bija runa par vīnogu ievākšanu no speciāli iekoptiem vīnogu dārziem vai savvaļā augošiem augiem.
Attēls: Louise Chassouant, Alessandra Celant et al.
Taču – ja vīnogas bija vietējās, tad tāds nebija vēl kāds būtisks elements, kas ļāva vīnam uzglabāties ilgāk un droši vien tika izmantots arī garšas piešķiršanai. Amforās uzieti arī priežu sveķi. Tie atrasti darvas paliekās, ko izmantoja trauku hermētiskai aizdarīšanai, lai pasargātu vīnu no apkārtējās vides ietekmes, raksta "Discover Magazine". Ņemot vērā to, kas zināms par t.s. "retsina" vīnu vēsturi jeb vīniem, kuriem garšas nianses piešķirtas ar priežu sveķiem, ticams, ka arī šajā gadījumā sveķi izmantoti šim nolūkam.
Un šis būtiskais elements nenāca no konkrētā reģiona, bet tika importēts no dienvidiem – vai nu no Kalabrijas reģiona, vai no Sicīlijas. "Gan ziedputekšņu, gan ogles klātbūtne ļāva daudz labāk saprast, no kurienes šī darva cēlusies, un to nebūtu iespējams noteikt vien pēc augu palieku analīzes," raksta pētījuma autori, vēlreiz uzsverot starpdisciplinārās metodes lomu. Amforās atrastu putekšņu ķīmiskā analīze veikta arī iepriekš citos pētījumos, taču šāda vispusīgāka pieeja, ņemot vērā gan vēsturisko fonu, gan arheobioloģijas ekspertīzi, ļauj dziļāk izprast seno vīna darīšanas arodu šajā vēstures periodā, uzskata Aviņonas Universitātes grupas pētnieki.
Viņu darbs lasāms brīvpieejas zinātniskajā izdevumā "PLOS One".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
