Pašlaik tiek uzskatīts, ka Homo ģints pārstāvji – mūsu aizvēsturiskie senči – pirmos darbarīkus sākuši darināt pirms 2,6 miljoniem gadu. Viena no galvenajām hipotēzēm ir, ka cilvēku priekšteči rīku izgatavošanas prasmi atklājuši un pilnveidojuši kolektīvi, mācoties cits no cita. Nesen publiskotā pētījumā zinātnieki argumentē, ka akmens darbarīku rašanās vēsturē šis aspekts nav obligāts.
Salīdzinājumā ar mūsdienu tehnoloģijām vai kaut tik vienkāršiem rīkiem kā āmurs vai cirvis, protams, aizvēsturiskie akmens darbarīki ir absolūti prasti. Un tomēr tas bija būtisks pavērsiena punkts cilvēku priekšteču attīstībā, kas aizsāka Homo ģints vienu no zīmīgajām īpašībām – vēlmi un prasmi mērķtiecīgi pārveidot un kombinēt dabā atrodamus objektus, radot jaunas un noteiktam uzdevumam pielāgotas lietas.
Kā raksta vietne "Interesting Engineering", arheologi ilgu laiku uzskatījuši, ka akmens darbarīku izgatavošanas prasmes – sākot no zināšanām par piemērotākajiem materiāliem un to atradnēm līdz pašai izgatavošanas tehnikai – ir bijušas kolektīvu pūliņu rezultāts, daudziem indivīdiem sadarbojoties un nemitīgi mācoties citam no cita. Arheologs Viljams Snaiders spriež, ka tas neesot obligāti, un par pierādījumu min ar kolēģiem kopā izstrādātu eksperimentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
