Pašlaik tiek uzskatīts, ka Homo ģints pārstāvji – mūsu aizvēsturiskie senči – pirmos darbarīkus sākuši darināt pirms 2,6 miljoniem gadu. Viena no galvenajām hipotēzēm ir, ka cilvēku priekšteči rīku izgatavošanas prasmi atklājuši un pilnveidojuši kolektīvi, mācoties cits no cita. Nesen publiskotā pētījumā zinātnieki argumentē, ka akmens darbarīku rašanās vēsturē šis aspekts nav obligāts.
Salīdzinājumā ar mūsdienu tehnoloģijām vai kaut tik vienkāršiem rīkiem kā āmurs vai cirvis, protams, aizvēsturiskie akmens darbarīki ir absolūti prasti. Un tomēr tas bija būtisks pavērsiena punkts cilvēku priekšteču attīstībā, kas aizsāka Homo ģints vienu no zīmīgajām īpašībām – vēlmi un prasmi mērķtiecīgi pārveidot un kombinēt dabā atrodamus objektus, radot jaunas un noteiktam uzdevumam pielāgotas lietas.
Kā raksta vietne "Interesting Engineering", arheologi ilgu laiku uzskatījuši, ka akmens darbarīku izgatavošanas prasmes – sākot no zināšanām par piemērotākajiem materiāliem un to atradnēm līdz pašai izgatavošanas tehnikai – ir bijušas kolektīvu pūliņu rezultāts, daudziem indivīdiem sadarbojoties un nemitīgi mācoties citam no cita. Arheologs Viljams Snaiders spriež, ka tas neesot obligāti, un par pierādījumu min ar kolēģiem kopā izstrādātu eksperimentu.
28 brīvprātīgajiem tika doti nepieciešamie izejmateriāli, lai izgatavotu darbarīku vienkārša uzdevuma izpildīšanai – bija jāpārgriež virve, lai atvērtu kastīti un tiktu pie naudas balvas. Kā pētījuma anotācijā norāda Snaiders ar kolēģiem, 25 no 28 dalībniekiem savas praktiskās un amatniecības prasmes vērtēja kā vājas. Proti, tie nebija meistarīgi namdari, inženieri vai citu tehnisku arodu piepratēji.
"Ar šo eksperimentu varējām noskaidrot, vai neprasmīgi cilvēki ir spējīgi neatkarīgi cits no cita no jauna ieviest agrīnās rīku darināšanas metodes, neapmainoties ar informāciju savā starpā," raksta pētnieki.
Eksperimenta rezultātā četru stundu laikā visi 28 no iesaistītajiem (tostarp divi, kas iepriekš pat nebija dzirdējuši par akmens darbarīkiem) neatkarīgi cits no cita "atkoda" agrīno cilvēku priekšteču izmantotas rīku izgatavošanas metodes. "Tās bija faktiski tādas pašas, kādas pirms diviem miljoniem gadu lietoja seno rīku darinātāji. Mēs šo uzskatām par labu pierādījumu, ka cilvēki var no jauna izgudrot apstrādes metodes, tās iepriekš neesot pat redzējuši," spriež Snaiders.
Tiesa, Snaidera darbs, kas publicēts prestižajā izdevumā "Science Advances", pagaidām tiek uztverts ar piesardzību. Ar konkrēto pētījumu nesaistītais arheologs Džastins Pargeters pauž gandarījumu par Snaidera pienesumu un svaigiem datiem, kas veicinās diskusijas par seno darbarīku izgatavošanas vēsturi, taču Snaidera darba secinājumi viņu līdz galam nepārliecina.
Kaut eksperimenta dalībnieki tiešām esot paši nonākuši pie četrām dažādām akmens apstrādes metodēm, kādas savulaik izmantojuši seno rīku darinātāji, tās "neatbilst profilam par to, ko esam atklājuši arheoloģiskajos izrakumos sākot no 2,6 miljonus gadu senas pagātnes," Pargeteru citē "Interesting Engineering". Viņš norāda, ka arheoloģijā būtiski ir skaitļi un parādību biežums, lai varētu gūt priekšstatu. "Tie nav tikai atsevišķi, reti izņēmumi." Šis arguments ir svarīgs, jo eksperimenta dalībnieki nedeva acīmredzamu priekšroku tām metodēm, kas bija izplatītākās laika periodā, kuram šajā darbā pievērsta uzmanība. "Eksperimentā redzamās metodes drīzāk atgādina laika posmu pirms apmēram 3,3 miljoniem gadu," uzskata pētījuma kritiķis un norāda, ka par šo laiku jau ir ļoti maz arheoloģisko liecību. Šobrīd vienīgās ir no "Lomekwian" izrakumu vietas mūsdienu Kenijas ziemeļu daļā. Un tolaik, visticamāk, šos rīkus darināja nevis Homo ģints pārstāvji, bet australopiteki.
Pargeters norāda, ka daudzi varētu argumentēt – tajā laikā (pirms 3,3 miljoniem gadu) droši vien notika daudz vairāk individuālas eksperimentēšanas, taču tādā gadījumā runa ir par būtnēm, kas ciltsrakstos ir daudz tālāk no mūsdienu cilvēka.
Šis nu ir jautājums, par ko arheologi varēs pastrīdēties. Savukārt eksperimenta izklāstu un Snaidera interpretāciju par rezultātiem bez maksas var lasīt, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
