Savulaik vareno maiju civilizācijas norietu varētu būt ievadījuši apstākļi, kas ir aktuāli arī mūsdienās, daudzus gadsimtus vēlāk – tā uzskata starptautiska zinātnieku komanda, argumentus izklāstot svaigi publicētā pētījumā.
Starpdisciplinārā darbā, kur apvienojušies gan vēsturnieki, gan arheologi un klimata eksperti, pētīts laika posms pirms apmēram 800 gadiem. Rezultāti vedina domāt, ka viens no maiju civilizācijas norietu veicinošajiem faktoriem varētu būt klimata pārmaiņas, kā rezultātā šīs civilizācijas politiskais un kultūras centrs – Maijapana – piedzīvoja ilgstošus sausuma periodus. Šī maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas pussalas ziemeļos, dibināta desmitajā gadsimtā un 13.–14. gadsimtā bija lielākā maiju pilsēta.
"Daudzi datu avoti norāda, ka sausuma rezultātā strauji pieauga saspīlējums starp konkurējošām grupām," raksta pētījuma autori. Protams, notikusi pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, kas maiju politiskajām un ekonomiskajām struktūrām izturēt vēl pāris gadsimtus līdz pirmajiem kontaktiem ar kolonizatoriem no Eiropas. Tomēr klimata pārmaiņas bijušas būtisks pārbaudījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
