Maijapana

Savulaik vareno maiju civilizācijas norietu varētu būt ievadījuši apstākļi, kas ir aktuāli arī mūsdienās, daudzus gadsimtus vēlāk – tā uzskata starptautiska zinātnieku komanda, argumentus izklāstot svaigi publicētā pētījumā.

Starpdisciplinārā darbā, kur apvienojušies gan vēsturnieki, gan arheologi un klimata eksperti, pētīts laika posms pirms apmēram 800 gadiem. Rezultāti vedina domāt, ka viens no maiju civilizācijas norietu veicinošajiem faktoriem varētu būt klimata pārmaiņas, kā rezultātā šīs civilizācijas politiskais un kultūras centrs – Maijapana – piedzīvoja ilgstošus sausuma periodus. Šī maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas pussalas ziemeļos, dibināta desmitajā gadsimtā un 13.–14. gadsimtā bija lielākā maiju pilsēta.

"Daudzi datu avoti norāda, ka sausuma rezultātā strauji pieauga saspīlējums starp konkurējošām grupām," raksta pētījuma autori. Protams, notikusi pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, kas maiju politiskajām un ekonomiskajām struktūrām izturēt vēl pāris gadsimtus līdz pirmajiem kontaktiem ar kolonizatoriem no Eiropas. Tomēr klimata pārmaiņas bijušas būtisks pārbaudījums.

Šis nav pirmais pētījums, kurā izklāstīta hipotēze par sausuma periodiem kā maiju civilizāciju ietekmējošu faktoru. 2018. gadā publicētajā darbā izdevumā "Science" kvantificēti rādītāji par sausuma periodiem senākā maiju vēstures laika posmā – 9. un 10. gadsimtā.

Nupat publicētajā darbā būtiska ir tieši starpdisciplinārā pieeja, aplūkojot šādu klimata notikumu ietekmi uz sabiedrības struktūrām. Komandas rīcībā jau bija vēsturiski dati par populācijas izmaiņām, aptuveniem klimatiskajiem apstākļiem un arī cilvēku uztura paradumiem. Jaunpienesums šajā darbā – Maijapanas senpilsētā atrasto mirstīgo palieku jauna analīze, īpašu uzmanību pievēršot pazīmēm, kas liecina par vardarbīgu nāvi, tādējādi mēģinot noteikt, vai līdz ar sausuma periodiem šādu nāves gadījumu skaits varētu būt pieaudzis, norādot uz lielāku saspīlējumu sabiedrībā.

Ūdens trūkums pamatīgi ietekmētu visas dzīves jomas – lauksaimniecību, tirdzniecību un tirdzniecības ceļus, resursu pārdali. "Ēdienam kļūstot arvien grūtāk pieejamam, situācija kļuva bīstamāka. Cilvēki vai nu gāja bojā, vai izklīda," pētījuma secinājumus izklāsta vietne "Science Alert".

Pēdējā masu kapā, kas izrakts neilgi pirms pilsētas pamešanas, pēc visa spriežot, guldīti valdošās Kokomu dinastijas locekļi, norādot par visai vardarbīgu galu valdīšanai. Iespējams, no konkurējošo dinastiju puses vai arī masveida nemieru rezultātā.

Pēc visai labi dokumentētā Maijapanas sabrukuma civilizācija turpināja eksistēt līdz pat 16. gadsimta sākumam. Cilvēki pārvietojās uz citām Jukatanas pussalas vietām, tostarp uz klimatiski labvēlīgākām piekrastes pilsētām. "Tas ir apliecinājums cilvēku spējai adaptēties vides izmaiņām," uzsver pētnieki, taču brīdina – spēja pielāgoties nav bez robežām, un tas jāņem vērā arī mūsdienās, kad atkal dzīvojam strauju klimata pārmaiņu ēnā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!