Atceļoja ar ledāju – no kurienes tavā dārzā uzradušies miljoniem gadu veci 'viesi'

"Delfi" lasītāja Olga stāsta, ka ar vīru no lauka lasījusi akmeņus Ludzas novada Rundēnos, netālu no savas mājas, viens no tiem pāršķēlās uz pusēm. "Tur mēs ieraudzījām ļoti dīvainu atradumu, bet bija skaidrs, ka mēs atradām kaut ko senu. Akmens ir diezgan liels. Sākām interesēties, kas tas ir." Tā viņi sazinājās ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju.

Paleontologs Ivars Zupiņš skaidroja, ka atrasts ir jūras lilijas kāta paraugs. "Ieskatoties redzams, ka kāts sastāv no daudzām plānām "ripiņām", kas šajā gadījumā saglabājušās vienkopus, neizirstot (visbiežāk atrod tos mazos posmiņus atsevišķi). Lai gan nosaukums asociējas ar dārzkopību vai puķkopību, jūras "lilijas" ir dzīvnieki adatādaiņu grupā." Speciālists paraugu raksturo kā ļoti skaistu.

Viņš skaidro, ka Olgas atradums ir atceļojis no tagadējās Igaunijas teritorijas ar ledāju palīdzību. "Pa ceļam Igaunijas teritorijā zemes virsmā/virspusē atsedzas ordovika un silūra perioda kaļķakmeņi ar senu jūras iemītnieku pārakmeņojumiem. Tie tad iekļuvuši ledāja masā un nonākuši Latvijas teritorijā, kur, ledājam nokūstot, uzkrājušies kā oļi augsnē, sakopojumi jūras pludmalē, smilts un grants iegulās/karjeros vai secīgi uz grantētiem ceļiem."

Fosilijas ir ļoti senas, tās pārstāv periodu, kad tagadējā Baltijas teritorija atradās dienvidu puslodē. Ģeoloģijā tie nodēvēti par ordovika un silūra periodu. Olgas atradums, visticamāk, pārstāv silūra periodu vai ordovika beigas. "Ordovika/silūra robeža absolūtā laika izteiksmē noteikta kā aptuveni 445 000 000 gadu," paskaidro Zupiņš.

Cik liela ir iespējamība, ka kaut ko līdzīgu atradīsi savā dārzā? Zupiņš "Delfi" skaidro, ka tas atkarīgs no tā, cik akmeņaina ir augsne. Fosilijas, kas līdzīgas Olgas atradumam, Latvijā ir visai izplatītas. Tās ir interesantas, bet lielākajā daļā gadījumu šīm vēstures liecībām nav ļoti nozīmīga zinātniska pienesuma.

Speciālists atklāj, ka laiku pa laikam interesenti muzejam uz e-pastu nosūta informāciju par saviem atradumiem. Šādos gadījumos ir ļoti būtiski, lai attēli būtu labā kvalitātē, tie nebūtu izplūduši un būtu kontrastaini. Ideālā gadījumā – blakus atradumam jānovieto lineāls, lai pētniekam vieglāk saprast tā mērogu.