Mičiganas Universitātes bibliotēkas krājums
Ap Jupiteru – lielāko Saules sistēmas planētu – riņķo vesels lērums pavadoņu. Daudzus no tiem bija iespējams atklāt tikai ar mūsdienīgiem teleskopiem, taču četrus lielākos Galileo Galilejs pamanīja jau 17. gadsimta sākumā. Ganimēdu, Eiropu, Jo un Kalisto tāpēc arī dēvē par Galileja pavadoņiem, un ilgu laiku Mičiganas Universitātes bibliotēkā kā vērtīga relikvija glabājusies it kā Galileja rakstīta vēstule, kurā stāstīts par Jupitera pavadoņiem. Nu izrādījies, ka šī vēstule ir veikla dokumentu viltotāja roku darbs.

"Iekšā viss sažņaudzās, kad sapratām – mūsu Galileo patiesībā nav īstais Galileo," izdevumam "The New York Times" atzina Mičiganas Universitātes bibliotēkas pārstāve Dona Heivorda. Šis manuskripts universitātes krājumā bijis jau kopš 1938. gada. To ziedoja kāds Detroitas uzņēmējs, kurš vēstuli iegādājies izsolē dažus gadus agrāk. Izsoles katalogā bija apgalvots, ka šī ir autentiska Galileo Galileja vēstule, kas atrodama Pizas arhibīskapa kardināla Pjetro Mafi privātajā kolekcijā. Viņš esot pārliecināts par tās autentiskumu, jo salīdzinājis šo vēstuli ar citām savā kolekcijā esošajām, kas arī it kā ir bijis Galileo Galileja veikums.

Vēstules sākumā ir melnraksts, ko Galileo Galilejs it kā rakstījis, pirms prezentējis savu teleskopu Venēcijas dodžam 1609. gadā. Jupitera mēneši tika atklāti gadu vēlāk. Slavenais astronoms tiešām šādu vēstuli rakstījis, bet gala versija šim melnrakstam glabājas arhīvā Venēcijā. Zemāk vēstulē redzamas piezīmes par Jupitera mēnešiem. Arī tās ir balstītas uz reāliem Galileo Galileja pierakstiem un skicēm, kas glabājas bibliotēkā Florencē.

AstronomijavēstureJupitersSaules sistēma

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit