Spēcīgu uzliesmojumu gadījumā mazāk aizsargāta ir infrastruktūra kosmosā – Starptautiskā kosmosa stacija (attēlā stacijas robotiskā roka "Canadarm"), mākslīgie pavadoņi. Foto: NASA
Foto: NASA
Keringtona notikums ir līdz šim spēcīgākā labi dokumentētā ģeomagnētiskā vētra, ko izraisīja spēcīgs uzliesmojums uz Saules un koronālās masas izvirdums. Tas notika 19. gadsimta vidū, kad elektrifikācija daudzviet pasaulē bija tikai nesen sākusies. Taču arī tad dzirksteļoja telegrāfa aparāti un tika pārslogotas elektrolīnijas, bet daudzi ekvatora joslā mītošie droši vien pirmo reizi dzīvē vēroja polārblāzmas. Saules aktivitāte šobrīd turpina pieaugt, turklāt daži spēcīgi un pret Zemi vērsti uzliesmojumi jau bijuši. Kas notiktu, ja mūsdienu elektrificētajā pasaulē atkārtotos Keringtona līmeņa notikums, to šķetina vietne "Live Science".

Kas ir ģeomagnētiskās vētras

Sarunvalodā tās dēvē par Saules vētrām. Runa ir par notikumu kopumu, kas saistāms ar spēcīgu Saules aktivitāti. Šobrīd Saule ir jaunā aktivitātes cikla sākumā, un aktivitātes maksimums varētu tik sasniegts pēc kādiem trim gadiem. Saules aktivitātes pieaugumu raksturo lielāks Saules plankumu skaits. Tās ir vietas ar izteikti spēcīgiem magnētiskajiem laukiem.

ElektroapgādeNASAAstronomijazinatneFizikaSaules sistēmaVentspils Starptautiskais radioastronomijas centrsElektroenerģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit