Šī ala savu nosaukumu ieguva pēc 2006. gada – tā alu nodēvēja vietējie iedzīvotāji, kas piedalījās glābšanas darbos pēc tam, kad no alas vajadzēja izdabūt ievainotu garnadzi, kurš tur bija ielīdis cerībā arheoloģiski nozīmīgajā vietā atrast ko vērtīgu. Kalifornijas Štata universitātes arheologi trīs gadus ilgušos izrakumos atklāja, ka alā ir vismaz 118 cilvēku mirstīgās atliekas. Daudzos gadījumos kauli liecināja, ka tie gājuši bojā vardarbīgā nāvē un, visticamāk, bijuši rituālu upuri, kas savu dzīvību bija spiesti atdot, lai izlūgtos lietus dievības labvēlību.
Pētnieces Eimijas Čanas vadītā komanda gribēja uzzināt arī to, kāda bijusi upuru pēdējā maltīte, tādēļ uzmanība pievērsta zobakmens analīzei. Tomēr, noņemot zobakmens paraugus no sešu upuru zobiem, liels bijis pārsteigums, ka divos no gadījumiem atrastas koši zilas krāsas kokvilnas šķiedras. "Zilu kokvilnas šķiedru atklāšana paraugos bija pārsteigums," neslēpa Čana. Šai krāsai bija būtiska nozīme maiju rituālos – domājams, dažādos rituālos šādā krāsā tika krāsoti upuru ķermeņi. Līdzīgas krāsas šķiedras atrastas arī no agaves izgatavotas grādīgās dziras paliekās, kas uzietas apbedījumu arheoloģiskajos izrakumos mūsdienu Meksikas teritorijā.