Homo sapiens vieni no tuvākajiem radiniekiem – neandertālieši – bijuši gaļēdāji, liecina jauns pētījums. Zoba fosilijas analīze ļauj secināt, ka konkrētais indivīds pārsvarā pārticis no gaļas, bet augu valsts pārtiku savā uzturā iekļāvis visnotaļ reti. Taču debates par neandertāliešu uzturu vēl turpinās, vēsta "Discover Magazine".
Neandertālieši, kas kādu laiku līdzpastāvējuši ar mūsu priekštečiem, ir samērā labi izzināti. Mēs zinām, ka saprātīgā cilvēka "brālēni" bija samērā īsi, ļoti spēcīgas miesas uzbūves un ar tādām fizioloģiskajām īpašībām, kas ļāva labi izturēt aukstumu. Tāpat zinām, ka neandertālieši dzīvoja nelielās grupās no 10 līdz 30 indivīdiem vienā un bija samērā prasmīgi – no akmens prata izgatavot gan instrumentus, gan traukus, gan arī prata pagatavot apģērbu, sašujot kopā ādas gabalus. Tiesa, ir versijas, ka pēdējo no minētajām prasmēm neandertālieši apguvuši krietni par vēlu un, sākoties pēdējam ledus laikmetam, gājuši bojā nosalstot.
Tomēr aizvien ir arī daudz detaļu, ko par neandertāliešu ikdienu vēl nezinām. Piemēram, kāds bija to galvenais uzturs. Mēģinājumi to noskaidrot bijuši, taču bieži rezultāti nav bijuši pārliecinoši un konkrēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
