Līdz šim no antīkā perioda vienīgais izdzīvojušais zvaigžņu atlants bija Klaudija Ptolemaja darbs, tapis mūsu ēras otrajā gadsimtā. Tomēr citos senos tekstos tieši Hiparhs ir minēts kā pirmais, kas precīzi noteicis daudzu zvaigžņu atrašanās vietu. Taču līdz šim viņa izstrādātā karte tika uzskatīta par zudušu. Saikne starp Ptolemaju un Hiparhu bijusi debašu objekts – daži uzskatīja, ka tāda Hiparha karte nemaz nav eksistējusi, citi – ka Ptolemajs piesavinājies Hiparha darbu un uzdevis to par savu
Šobrīd senā teksta analīzē atklātais gan liecina, ka Ptolemajs nav "nospēris" Hiparha fiksēto. Kaut tapuši agrāk, Hiparha novērojumi bieži ir daudz precīzāki.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
