'Zelta zēna' stāsts: izpētot gadsimtu pagrabā gulējušu mūmiju, atrod 49 dārgus amuletus

Šī mūmija Kairas muzeja pagrabā glabāšanā atradusies jau ilgāk par simts gadiem un līdz šim nebija rūpīgi pētīta, kur nu vēl ar modernām tehnoloģijām. Kairas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Sahara Salēma ar savu komandu nolēma, ka pienācis laiks digitāli "atraisīt" pirms tūkstošgadēm uztītos apsējus, noskenējot mūmiju un izveidojot digitālu 3D modeli.

Pēc dzimumorgāniem noskaidrots, ka tas bijis zēns. Zobu analīze liecina, ka viņam nāves brīdī bijuši apmēram 14-15 gadi. Zobi un kauli bijuši veselīgi, nav liecību par to, ka viņš cietis no bada vai kādas deģeneratīvas slimības. Kā jau tas parasti darīts mūmiju sagatavošanas procesā, zēnam izņemts vairums iekšējo orgānu, tostarp smadzenes. Ķermenī gan atstāta sirds, visticamāk, rituālos nolūkos. Par to, ka šī bijusi turīgu ļaužu atvase, liecina arī apzeltītā sejas maska.

Taču datortomogrāfija atklāja ko vairāk – starp apsējiem bija izvietoti 49 amuleti – gan skarabeji, gan Hora acs, gan Izīdas un citu dievību simboli. 30 amuletu bijuši no metāla, un blīvuma analīze liecina, ka vairums, visticamāk, tieši no zelta. Pārējie no apdedzināta māla un fajansa. Mutē zēnam ievietota no zelta izgatavota mēle, lai pēcnāves dzīvē nodrošinātu spēju runāt. Kaklā ievietots zelta skarabejs.

"Senie ēģiptieši ļoti paļāvās uz amuletu spējām – tos izmantoja gan aizsardzībai, gan dažādu spēju nodrošināšanai kā dzīviem, tā mirušiem," sarakstē ar vietni "Live Science" norāda Salēma. Dažiem no amuletiem pētnieki ar 3D printeri arī izgatavoja kopijas. Tas esot bijis apbrīnojams brīdis – turēt rokā šāda mūmijā apslēpta artefakta perfektu kopiju, atzīst pētniece. "Amuleta otrā pusē bija iegravētu zīmju pēdas," piebilst Salēma. Tās bija rindiņas no "Mirušo grāmatas" – reliģiska un maģiska tekstu kopuma, kurā doti norādījumi aizgājējam veiksmīgai pēcnāves dzīvei.

^{Foto: Saleem SN, Seddik SA and el-Halwagy M}

Vēl viena no detaļām, ko atklāja skenēšana – zēnam kājās bija sandales. Lai pēc pārejas pēcnāves dzīvē varētu piecelties no kapa un doties tālāk savās jaunajās gaitās, interpretē pētījuma autore Salēma.

Kas interesanti – nav izslēgts, ka zēns nebija ēģiptietis. Skenēšana atklāja, ka viņš nav apgraizīts, kas, spriežot pēc citām mūmijām, tolaik bija ļoti reta prakse. "Tas ir visnotaļ interesants aspekts un var atklāt vairāk par zēna etnisko izcelsmi. Ēģiptiešu zēni tipiski tika apgraizīti jau pirms 13 gadu vecuma," izdevums "The Guardian" citē Amerikas Universitātes Kairā ēģiptoloģijas profesori Salimu Ikramu.

Ja šī versija ir pareiza, tad nu ir taustāmi pierādījumi tam, ka arī no citurienes iebraukušie pēc nāves iebalzamēti saskaņā ar visiem rituāliem. "Viņš varētu būt gan grieķis, gan persietis, gan no Mazāzijas (reģions mūsdienu Turcijas teritorijā)," spriež Ikrama. Tomēr viņa iesaka pārlieku nepaļauties uz šo vienu detaļu. Izskaidrojumi var būt dažādi.

Pateicoties bagātīgajam amuletu klāstam, pētnieki mūmiju iesauca par "zelta zēnu". Norādīts, ka muzeja glabātavā ir vēl ļoti daudz šādu neizpētītu eksemplāru, kas tur atrodas kopš 19. un 20. gadsimtos veiktajiem izrakumiem. Jāķeras pie darba!

Visu analīzi var lasīt izdevumā "Frontiers in Medicine".