Ludvigs van Bēthovens ir autors darbiem, kuru fragmentus atpazīs jebkurš. Pat tie, kam "lācis uz ausīm uzkāpis" un kas no klasiskās mūzikas ir ļoti tālu. Šie darbi ir skaidri definēti stūrakmeņi klasiskajā mūzikā. Mazāk skaidri ir dižā komponista nāves apstākļi. Ilgstoši viena no populārākajām spekulācijām bija, ka viņš miris no komplikācijām, kas radušās pēc saindēšanās ar svinu. Speciālisti jau agrāk šo pieņēmumu apšaubījuši, taču tas aizvien minēts it bieži. Nesen veikta komponista DNS analīze palīdz mītu atspēkot.
Tuvojoties Bēthovena nāves gadadienai (viņš mira 1827. gada 26. martā), dienasgaismu zinātniskajā žurnālā "Current Biology" ieraudzījis jauns pētījums par komponista veselības stāvokli. Secinājumi nav labvēlīgi tiem, kas Bēthovena nāvē vainoja svinu.
Svina saindēšanās teoriju jau pirms vairākiem gadiem apšaubījis arī zinātniskā skepticisma viens no redzamākajiem proponentiem Braiens Danings, podkāsta "Skeptoid" autors. Atsaucoties uz dažādiem avotiem, Danings toreiz norādīja, ka vēstis par Bēthovena kaites izpausmēm nesakrita nedz ar izplatītiem svina saindēšanās simptomiem, nedz arī pētījumi, kas viņa matos atklāja lielu svina koncentrāciju, ir pietiekami uzticami. Šāda smago metālu piesārņojuma fiksēšana cilvēka matos, īpaši paraugos, kas ir gandrīz 200 gadus seni, ir visnotaļ neuzticama – rezultāti variē no cilvēka uz cilvēku un pat no viena cilvēka dažādiem paraugiem. Kad piesārņojums tiek konstatēts, ir grūti ar lielu varbūtību noteikt, vai avots ir ārējs vai iekšējs. Tas varējis arī rasties pēc nāves. Izskanējušas versijas, ka matu šķipsnas uzglabātas tvertnēs, kas aizlodētas ar svinu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
