Stounhendža ir viens no vislabāk zināmajiem neolīta jeb vēlīnā akmens laikmeta monumentiem pasaulē. To vienlīdz iecienījuši kā ierindas tūristi, tā dažādu mistisku leģendu izgudrotāji. Un, protams, arī arheologiem tas ir vērtīgs objekts. Hipotēžu par Stounhendžas funkciju un nozīmi nav mazums. No rituālu vietas līdz pat idejai par to, ka tas bijis piemineklis falla godināšanai. Viena no populārākajām versijām ir – tas kalpojis kā precīzs solārais kalendārs. Taču šī hipotēze balstīta uz pseidozinātniskiem pamatiem, uzskata matemātiķis Džūlio Malji un astronoms Huans Antonio Belmonte.
12 x 30
Pērn Bornmutas Universitātes arheologs Tims Darvils publicēja darbu, kurā izvirza versiju, ka Stounhendža bija solārais jeb Saules kalendārs un precīzi palīdzēja noteikt dienas. Zeme neapriņķo Sauli precīzi 365 dienās, bet gan nepilnās 365,25 dienās. Tieši tāpēc ik pēc četriem gadiem ir garais gads – februārī klāt nāk viena diena, un garajā gadā kopā ir 366, nevis 365 kalendārās dienas.
Stounhendžas akmens bloku izvietojums tik tiešām sakrīt ar zīmīgām dienām gadā – vasaras un ziemas saulgriežiem. Vasaras saulgriežos Saule aust tieši aiz akmens struktūras, dēvētas par "Heel Stone", ziemeļaustrumos, pirmajiem stariem iespīdot Stounhendžas apļa vidū. Ziemas saulgriežos Saule riet akmens apļa dienvidrietumos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
