Nolemti atpalicībai. Kas PSRS un Krievijas datorus aizsūtīja pa skuju taku

Padzirdēja par ENIAC, sākumā neticēja

Dēvēta par trešo industriālo revolūciju, digitalizācija bija viens no būtiskākajiem procesiem, kas virzīja pasaules attīstību 20. gadsimta otrajā pusē. Datoru nozīmi jau pašā sākumā saskatīja kā Rietumi, tā PSRS un satelītvalstis. Tomēr mūsdienās zinām "Intel", zinām AMD un vēl desmitiem lielāku un mazāku datoru komponenšu ražotāju rietumvalstīs un Āzijā. Bet par krievu "Mikron" (nejaukt ar amerikāņu "Micron Technology") un "Angstrem" vairums nav dzirdējis. Pirmie darbina mūsdienu pasauli, otrie ražo samērā prastus čipus un knapi velk dzīvību. Digitālo skaitļotāju ēras sākumā PSRS vēl bija izredzes.

Pirms amerikāņu ENIAC – pirmā pilnībā elektroniskā un programmējamā, tātad dažādiem uzdevumiem pielāgojamā datora – visi skaitļotāji bija analogi un ar mehāniskiem komponentiem. Bieži vien pielāgoti tikai konkrētu funkciju risināšanai. Viens no tiem, piemēram, bija 1936. gadā padomju inženiera Vladimira Lukjanova uzbūvētais ūdens integrators – analogs dators, kas funkcionēja, ļoti precīzi manipulējot ar ūdens līmeni dažādās kamerās. 30. gados tas PSRS bija vienīgais skaitļotājs, kas spēja tikt galā ar parciālajiem diferenciālvienādojumiem. Dažādu mehānismu analogie skaitļotāji šajā desmitgadē tika izmantoti arī rietumvalstīs, līdz 1946. gadā armijas vajadzībām tika izstrādāts ENIAC.