Pompeji
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Mūsu ēras 79. gadā Vezuva izvirdums izpostīja vairākas tobrīd plaukstošas pilsētas. Vislabāk zināmā mums ir Pompeji. To ugunīgais kalns burtiski apraka pelnos, apturot laiku un saglabājot liecības par Pompeju iedzīvotāju dzīves pēdējiem mirkļiem līdz pat mūsdienām. Vulkāns iznīcināja arī Herkulānu, taču par tur dzīvojošajiem taustāmu pierādījumu ir daudz mazāk. Kur palika Herkulānā bojāgājušo mirstīgās atliekas?

To lūkoja noskaidrot ģeologi no Romas Trešās universitātes. Pompejos veiktajos izrakumos uzieti cilvēki, kas sastinguši savas dzīves pēdējos mokpilnajos brīžos, gluži kā tas būtu noticis tikai vakar. Taču Herkulānā – tukšums.

Veicot Herkulānā atrastu pārogļotu koka paraugu analīzi, pētnieki secināja – Vezuva izvirduma laikā uz īsu brīdi koki bija pakļauti ārkārtīgi karstu gāzu iedarbībai. Eksplozīvu vulkānu izvirdumu laikā pelnu vālus un piroklastisko iežu plūsmu papildina arī vulkāniskās gāzes, kas uzkarsušas līdz pat 500-700 grādu temperatūrai pēc Celsija. Ja tādai gāzu plūsmai gadās trāpīties ceļā, nekas daudz pāri nepaliek.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!