Skaidrs, ka vēzi, kas skar mīkstos audus, pēc gadu tūkstošiem noteikt nav iespējams. Taču kauli gan glabā pat miljoniem gadu senas liecības. Mūsdienās osteosarkoma ir viens no visizplatītākajiem cilvēku kaulu vēža tipiem – ar to var sasirgt jebkurā vecumā, taču pārsvarā tas skar bērnus, pusaudžus un jaunus pieaugušos, kuru organisms vēl aug. Taču vēzis grāva veselību jau daudz senāk par laikiem, kad pa šo planētu sāka staigāt Homo sapiens.
2016. gadā veikta izpēte liecina, ka pirms 1,7 miljoniem gadu ar osteosarkomu sirdzis kāds Homo ergaster – arhaisko cilvēku priekšteču sugas – pārstāvis. Liecības atrastas Dienvidāfrikas Republikā reģionā, ko mēdz dēvēt par cilvēces šūpuli, jo šajā vietā ir ļoti bagātīgas mūsu seno priekšteču mirstīgo atlieku atradnes. Ļaundabīgais audzējs skāris Homo ergaster kreisās kājas pirkstu. Kā raksta vietne "Live Science", nereti ar neapbruņotu aci fosilijās šādas deformācijas nevar saskatīt. Fosilijai veikta datortomogrāfiskā analīze, un, salīdzinot rezultātus ar mūsdienu osteosarkomas pacientu kaulu analīzēm, līdzības bija nepārprotamas.
"Tie izskatās identiski. Miljoniem gadu sens paraugs, un to nevar atšķirt no mūsdienu osteosarkomas gadījumiem," toreiz raidorganizācijai CNN pauda viens no pētījuma līdzautoriem Edvards Džons Oudess. Līdz šim atklājumam 2016. gadā pētnieki uzskatīja, ka vēzis ir daudz jaunāka liksta. Turklāt interesanti, ka osteosarkomas radītie bojājumi ir tik ļoti līdzīgi. Hominīni laika gaitā attīstījās – kaut tie ir mūsu radinieki, tomēr mūsdienu cilvēkam ar seno Homo ergaster ir daudz būtisku atšķirību. Kāpēc vēzis palicis gandrīz tāds pats? Uz to pagaidām skaidras atbildes nav. "Nu zinām vien to, ka šie vēža veidi eksistējuši arī pirms ļoti daudz gadiem un ka mūsdienās redzam faktiski to pašu," spriež Oudess un norāda, ka normāla evolūcija paredzētu kaut kādas izmaiņas.
Daudz vieglāk ir šķetināt tos vēža gadījumus, kas dokumentēti rakstveidā. Par vienu no pirmajiem ārstiem, kura vārds ir zināms, uzskata Faraona Džosera priesteri Imhotepu, kas dzīvojis apmēram 2700 gadus pirms mūsu ēras. Vēsturiskā manuskriptā, ko nu pazīst ar nosaukumu "Edvīna Smita papiruss", Imhoteps raksturojis 48 gadījumus – gan dažādus lūzumus un brūces, gan arī audzējus. Tiek uzskatīts, ka šajā tekstā pirmo reizi rodamas rakstiskas liecības par kaiti, kas arīdzan mūsdienās nekur nav pazudusi, proti, krūts vēzi. Daļai tekstā iekļauto traumu un kaišu Imhoteps arī norādījis ieteicamo ārstēšanas metodi, taču pie krūts vēža gadījumiem minējis, ka pret šo kaiti līdzekļu neesot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
