Skaidrs, ka vēzi, kas skar mīkstos audus, pēc gadu tūkstošiem noteikt nav iespējams. Taču kauli gan glabā pat miljoniem gadu senas liecības. Mūsdienās osteosarkoma ir viens no visizplatītākajiem cilvēku kaulu vēža tipiem – ar to var sasirgt jebkurā vecumā, taču pārsvarā tas skar bērnus, pusaudžus un jaunus pieaugušos, kuru organisms vēl aug. Taču vēzis grāva veselību jau daudz senāk par laikiem, kad pa šo planētu sāka staigāt Homo sapiens.
2016. gadā veikta izpēte liecina, ka pirms 1,7 miljoniem gadu ar osteosarkomu sirdzis kāds Homo ergaster – arhaisko cilvēku priekšteču sugas – pārstāvis. Liecības atrastas Dienvidāfrikas Republikā reģionā, ko mēdz dēvēt par cilvēces šūpuli, jo šajā vietā ir ļoti bagātīgas mūsu seno priekšteču mirstīgo atlieku atradnes. Ļaundabīgais audzējs skāris Homo ergaster kreisās kājas pirkstu. Kā raksta vietne "Live Science", nereti ar neapbruņotu aci fosilijās šādas deformācijas nevar saskatīt. Fosilijai veikta datortomogrāfiskā analīze, un, salīdzinot rezultātus ar mūsdienu osteosarkomas pacientu kaulu analīzēm, līdzības bija nepārprotamas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
