Horvātijas piekrastē zem ūdens atrod pirms 7000 gadiem būvētu ceļu  (3)

Arī pati apmetne Korčulas salas piekrastē atklāta vien 2021. gadā, kad Zadaras Universitātes arheologs Matejs Pariča pētīja Korčulas salas apkaimes satelītuzņēmumus. Dzidrajos Adrijas jūras ūdeņos arī no satelīta redzama gultne, un Pariča pamanījis interesantus veidojumus un nospriedis – tie izskatās cilvēku, ne dabas spēku veidoti. Tas bija jāpārbauda klātienē! Pariča ar kolēģiem devies niršanas ekspedīcijā, un četru līdz piecu metru dziļumā uzietās akmens sienas viņa nojautu apstiprināja. Te savulaik bijusi sena neolīta jeb vēlīnā akmens laikmeta apmetne, kuru no Korčulas salas atdalījusi šaura zemes strēle.

Šīs arheoloģiskās liecības saglabājušās, pateicoties reģiona ģeogrāfijai. "Atšķirībā no daudzām citām vietām Vidusjūras reģionā, šī vieta ir pasargāta no lieliem viļņiem – krasta līniju aizsedz daudz salu. Tas pavisam noteikti palīdzēja šai vietai saglabāties," Pariča 2021. gadā par savu atklājumu stāstīja ziņu aģentūrai "Reuters". Līdzīgi kā pašu apmetni, arī jaunatklāto ceļu apkārt esošās salas pasargājušas no izskalošanas. Tūkstošgadēm ilgi šo no akmens plāksnēm rūpīgi izklāto un apmēram četrus metrus plato ceļu aizsedza biezs dubļu slānis.

"Cilvēki pa šo ceļu staigāja gandrīz pirms 7000 gadiem," savā "Facebook" kontā par atradumu raksta Zadaras Universitāte. Datēt seno apmetni bija iespējams, pateicoties tur atrastajām koka detaļām. Tā kā koks ir organisks materiāls, tam iespējams noteikt vecumu ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi. Tā liecina, ka apmetne būvēta apmēram 4900. gadā pirms mūsu ēras.

Rādās, ka Korčulas salas apkaime slēpj vēl daudz šādu atklājumu – arī salas pretējā pusē piekrastes ūdeņos šī pētnieku komanda atklājusi akmens laikmeta apmetni, ļoti līdzīgu 2021. gadā atrastajai. Zadaras Universitātes arheologs Igors Borzičs stāsta par tur atrastiem artefaktiem – no akmens pagatavotiem griešanas instrumentiem un akmens cirvjiem, kā arī upuru paliekām. Iepriekš citviet uzieti artefakti liecina, ka mūsdienu Horvātijas reģionā neolītā bija plaukstošas cilvēku apmetnes, un atrastas pat pirms 7200 gadiem darīta siera paliekas. Tomēr šādas apmetnes salu piekrastes ūdeņos ir ļoti rets atradums – pierādījumus gadsimtu laikā parasti aizskalo ūdens. Nupat atrastais ceļš, kas savienojis Korčulu ar akmens laikmeta apmetni, kas nu ir zem ūdens, ir vēl viens puzles gabaliņš zināšanās par tā laika kultūru un veidiem, kā cilvēki pielāgojušies dzīvei dažādos apstākļos un mainījuši vidi sev apkārt.